Uzņēmēji norāda, ka daudzās brīvdienas dārgi maksās. Saeimā varētu diskutēt par "sarkano datumu" biežumu
Lieldienu brīvdienas un tepat ap stūri jau tradicionālās maija sākuma brīvdienas ar vēl atsevišķām pārceltām dienām. Tas viss ar ar jaunu joni uzjundījis diskusijas, vai Latvijā pārāk daudz neatpūšamies tā vietā, lai audzētu ekonomiku.
Kārtīgs brīvdienu maratons. Lieldienas, attiecīgi šonedēļ brīva Lielā piektdiena, bet nākamajā nedēļā – pirmdiena, Otrās Lieldienas. Tad nedēļu vēlāk klāt ierastās maija brīvdienas – ceturtdiena, 1. maijs., Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, pa vidu, 2. maijā pārceltā brīvdiena, kas būs jāatstrādā vēlāk, 10. maija sestdienā, bet vēl pirms tam 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, ir svētdienā, tāpēc brīvdienu dabūjam dienu vēlāk, pirmdienā, 5. maijā.
Faktiski četras nedēļas pēc kārtas pa kādai brīvdienai. "Mēs pārāk daudz atpūšamies" – šāds vēstījums jau ilgstoši bijis no Latvijas lielākajām uzņēmēju organizācijām. Arī ekonomisti izteikušies kritiski, tai skaitā par to, ka tajās pārceltajās darba dienu sestdienās nekāda dižā strādāšana tāpat nenotiek. Eksportētāji vēl atzīmē, ka problēmas rodas, daudzajām brīvdienām nepārklājoties ar tām, kas ir ārējos tirgos.
"Ja mēs skatāmies uz to, ka mēs gribam ekonomiku audzēt, tad brīvdienu skaita samazināšana ir kaut kāda lieta. Tā varētu varbūt būt īsā darbadiena vai cita veida noregulējums," teic Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns.
Un laiku pa laikam šī pati diskusija arī Saeimas darba kārtībā. Jāpiebilst gan, ka arī paši parlamentārieši nesmādē atpūtu, piemēram, šonedēļ Saeimas plenārsēde, kas ierasti notiek ceturtdienās, pārcelta dienu agrāk – uz trešdienu, un attiecīgi arī deputāti agrāk varēja doties garajās Lieldienu brīvdienās.
Jautājums par sarkanajiem datumiem gan tik tiešām aktualizējies parlamentā, par svētku dienām atbildīgajā Cilvēktiesību komisijā, un frakcijas bija lūgtas rakstveidā paust savu nostāju.
Darba lietu komisijā par to gan vēl nerunā, bet tās vadītājs godīgi atzīst – brīvdienas, lai arī dārgi maksā ekonomikai, viegli piešķirt, bet grūti paņemt nost.
"Mūsu komisijā noteikti būs jārunā, noteikti nebūs jārunā ar arodbiedrībām. Arodbiedrības, es domāju, būs pirmās, kas teiks… Varbūt es kļūdos, bet es domāju, ka arodbiedrības teiks nē," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Saeimā diskusija varētu būt par brīvdienu organizēšanu kā tādu, nevis svītrošanu.
"Katra ir tiešām ļoti svarīgi gan no reliģiskā aspekta, gan no valsts patriotisma mērķiem, bet to, ko var skatīties, ir šīs pārceltās darba dienas, jo bieži vien arī uzņēmēji saka, ka tā darba efektivitāte tajās dienās īsti nav, tā kā mēs esam atvērti diskusijai kopā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, vai tas nav tā sadaļa, kas būtu jāpārskata," saka Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Proti, runa ir par gan tā sauktajām pārceltajām un atstrādājamām brīvdienām, gan papildu brīvdienu, ja 18. novembris vai 4. maijs ir nedēļas nogalē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
