Uzņēmēji: Politiķi velk laiku, jo baidās pieņemt lēmumus pirms vēlēšanām
Koalīcijas pārstāvji nav gatavi parakstīt uzņēmēju piedāvāto memorandu, kas paredz samazināt izdevumus valsts pārvaldē par 850 miljoniem eiro. Finanšu ministrs uzskata, ka piedāvātais variants ir pārāk agresīvs. Tādēļ vajadzīgas plašākas sarunas par konkrētām pozīcijām, kur mazināt tēriņus. Savukārt uzņēmēji to nodēvējuši par laika vilcināšanu. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un, viņuprāt, politiķi baidās pieņemt nepopulārus lēmumus.
Par to, ka publiskais sektors Latvijā dzīvo pāri saviem līdzekļiem, biznesa pārstāvji atgādina regulāri. Darba devēju konfederācijā norāda, ka pēdējos četros gados kopējie izdevumi valsts pārvaldē un pašvaldībās ir pieauguši par 47% jeb sešiem miljardiem eiro. Uzņēmēji vairs nespējot valsts budžetam nopelnīt tik daudz naudas, cik ir vēlme to tērēt, tāpēc ir pēdējais brīdis šos izdevumus samazināt.
Samazinot nākamā gada budžeta izdevumus par 5%, proti, par 850 miljoniem, pietiktu līdzekļu gan aizsardzības izdevumu palielināšanai, gan citu – akūto jautājumu risināšanai, uzskata konfederācijas vadītājs. Un tas neesot ambiciozs solis, to var izdarīt, ja ir politiskā griba.
"Neviens negrib pateikt saviem kolēģiem publiskajā sektorā, ka no komforta zonas ir jāiziet," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Ar ideju – "attiekties no neefektīvas līdzekļu tērēšanas", sadarbības partneri pie valdošās koalīcijas nākuši pērn septembrī. Taču sarunas par to nevedās. Tagad politiķi teic, ka nav gatavi parakstīt memorandu esošajā redakcijā, jo tas ir agresīvs piedāvājums.
"Manuprāt, nepareizi, ka griezīsim 850 miljonus un tikai tad skatīsimies, ko. Šādai sarunai progresīvie nepiekrīt. Man jautājums, kurās pozīcijās? Tur tā saruna tāda. Ja var nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, kurās programmās un kāpēc, tad progresīvie būs gatavi arī uz nepopulāriem lēmumiem," stāsta "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
"Ko tad viņi visu šo vēlēšanu ciklu ir darījuši, ja nezina, kur var samazināt izdevumus. Ja nav profesionāļi, tad jādot citiem vieta," kritiku pauž Bite.
Uzņēmēju pārstāvošās organizācijas vadītājs pārliecināts, ka politiķi velk laiku, jo pirms vēlēšanām baidās pieņemt – nepopulārus lēmumus.
"Katru reizi vienu un to pašu vienojamies par lietām, kur netiek griezts, piemēram, vecumu pensijas, izdevumi valsts parāda apsaimniekošanā, utt.. Pārējās jomās viss iespējams. Un tas nenozīmē automātiski skolotāju vai policistu algu samazināšanu. Bet nebūsim tie, kas politiķu vietā precīzi rādīs, te grieziet. Un tad viņi mums teikt, nē, nē – to nevaram," norāda Bite.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) situāciju nosaucis par komplicētu: "Ar tādu pieeju nevaram strādāt. Ir programmas, ko varam samazināt, bet cipars ļoti uzmanīgs. Nepieciešams, saprast, cik lieli izdevumi aizsardzībai. Kad vienosimies par to, tad sāksim diskusijas, kā to nodrošināt. Primārais veids: valdības izdevumu samazinājums. Tajā paša laikā skatāmies arī iespējas, ko varam risināt ar dažādi cita veida finansējumiem, piemēram, privātās publiskās partnerības jautājumi, ko varam risināt ar, iespējams, arī pat skatoties valsts kādu aktīvu pārdošanu, jo mums nepieciešamas lielas naudas summas."
Šonedēļ starp pusēm paredzēta plašāka diskusija. Uzņēmēji gan uzstāj, ka skaidrībai šajā jautājumā jābūt jau tuvākajās dienās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
