Uzņēmējiem bažas par ministriju tēriņu pieaugumu ierēdņu algām

Jau labu laiku uzņēmēju organizācijas un ekonomisti bija brīdinājuši, ka publiskajā pārvaldē algas auga griezdamās un publiskais sektors gluži vienkārši vairs netiek līdzi. Tā pēc ilgstoša spiediena pērnā gada augustā valdība lēma ierobežot atalgojuma fonda pieaugumu dažādās iestādēs šogad līdz maksimums 2,6% ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, iekšlietu jomā, kas jau tolaik bija noteikti par prioritāte.

Tagad biznesa vide apkopojusi datus par ministriju tēriņiem šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laiku gadu iepriekš un ceļ trauksmi, ka algu apetīte nekur nav pazudusi. Faktiski izmaksāto atlīdzību apmērs ierēdniecībai daudzās iestādes kāpis, atsevišķās pat par 13%, 15% un 25%.

"Pirmais uzstādījums no darba devēju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām ir tas, lai valdība šos skaļos paziņojumus balstītu arī darbībās, respektīvi, lai šīs te darbības saskanētu ar to, kas tiek izziņots," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Atbildīgās amatpersonas gan aicina vēl nestrēbt karstu. Šīm nobīdēm var būt dažādi skaidrojumi. Pirmkārt, šiem 2,6% griestiem ir izņēmumi, otrkārt, ierobežojumi attiecoties uz katras ministrijas saimniecību kopumā ar visām apakšiestādēm, ne tikai centrālo aparātu.

Treškārt, atlīdzības izmaiņas esot saistītas arī ar strukturālām pārmaiņām, piemēram, Kultūras ministrija pārņēma radošo industriju izglītības funkcijas no Latvijas Nacionālā kultūras centra, savukārt Izglītības ministrija pārņēma līdz šim sporta organizācijām deleģētos uzdevumus. Ceturtkārt, pieaugums jāvērtē ilgākā periodā nekā vienā ceturksnī.

"Jābūt arī adekvātai šo datu salīdzināšanai, lai nerodās arī sabiedrībā kādi pārpratumi, ka kāds ir pārkāpis. Bet, ja gadījumā būs konstatēts, ka kaut kur ir papildu izdevumi, es aicināšu arī ministrus skaidrot," norāda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Šī gan ir tikai daļa no stāsta. No teātriem līdz energokompānijām – vairākas ministrijas jau prasa izņēmumus noteiktajiem 2,6% algu fonda pieauguma griestiem attiecībā uz to pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem.

Piemēram, Satiksmes ministrija pieteikusi pat astoņus. "Latvijas gaisa satiksmes" dispečeriem, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Jūras administrācijas, Radio un televīzijas centra darbiniekiem. Prasa atļauju par 20% celt algu fondu finansiālu likstu nomāktajā lidsabiedrībā "airBaltic", bet par trešdaļu projekta "Rail Baltica" ieviesējā "Eiropas dzelzceļa līnijas".

Atbildīgais ministrs stāsta – katram gadījumam apakšā esot skaidrojums. Piemēram, Eiropā trūkstošos gaisa satiksmes dispečerus pārvilina uz ārzemēm, Latvijas, Radio un televīzijas centrs iesaistīts robežas stiprināšanā, "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārņem darbiniekus no otra projekta iesaistītā uzņēmuma "RB Rail", kas atsaucas uz kopējo algu fondu, nevis individuāli katra strādājošā algu.

Uz TV3 norādi, ka tikko runāts par to, ka "airBaltic" izmaksas jāmazina, taču tiek prasīts lai tās varētu palielināt par 20%, jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka (P) saka: "airBaltic" es detaļās nevarēšu atbildēt. Man būtu arī pašam detaļās jāiepazīstas. Protams, ka mūsu galvenais uzdevums ir izdevumu optimizācija, bet mēs saprotam, ka flote pieaug. Ja ir flotes pieaugums katru gadu, ir arī cilvēkiem jābūt, kas strādā."

Satiksmes ministrijas uzrāviens, prasot izņēmumus, nedaudz, tā teikt, atsēdinājis arī valsts maciņa turētāju.

"Šis ir kaut kas jauns. Tas, ar ko es konkrēti esmu iepazinies, ir tā gaisa dispečeru lieta. Tā būtu neatliekami jārisina. Tas, ko jūs man saucāt, tāds iespaidīgs saraksts. Ir jābūt tomēr pamatojumam, kādēl lai tā būtu," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsver, ka būtu piesardzīgs pret plašu šādu algu palielināšanas izņēmumu piemērošanu.

Šie daudzie ministriju pieprasījumi piemērot izņēmumus attiecībā uz algu fonda pieauguma griestiem patlaban ir nodoti saskaņošanai un nav vēl zināms, kad tie varētu ieraudzīt Ministru kabineta darba galdu.