Vai Latvijas piejūras ciemos atļaus apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā?
Latvijā tipiski gar jūras malu ir dažu simtu metru krasta kāpu aizsargjosla. Jau kopš deviņdesmito gadu beigām ir dažāds regulējums par to, ko drīkst darīt šajā teritorijā pilsētā un ko ciemā.
Pilsētās, ievērojot vispārējos pašvaldības ierobežojumus, šobrīd attiecīgajā aizsargjoslā drīkst pārbūvēt ēkas, palielinot to fizisko apjomu, bet ciemos tam ir ierobežojumi. Dzīvē tas nozīmē, ka, piemēram, Saulkrastos pie mājas drīkst izbūvēt terasi, balkonu vai otro stāvu, bet Engurē vai Rojā nevar, ja pārbūves platība pārsniegtu 150 kvadrātmetru.
Plašu rezonansi ieguvis Ekonomikas ministrijas piedāvājums pielīdzināt pilsētas prasības ar ciemiem, un attiecīgi arī šajās apdzīvotājās vietās būtu plašākas apbūves iespējas.
"Ideja, uzsvēršu, nebija atļaut būvniecību kāpās vai mēģināt samazināt dabas aizsardzības prasības. Tās paliek nemainīgas," saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Proti, kāpas tāpat būtu aizsargātas. Runa par tālāku teritoriju no ūdens, bet joprojām aizsargjoslā. Par pašreizējo kārtību ilgstoši saņemtas sūdzības.
Piemēram, siltināšanas projektos viņi ir spiesti mēģināt nepalielināt apjomu, kas principā nozīmē, kad mēs siltinām no iekšpuses, kas ir daudz dārgāk, daudz nelietderīgāk, jo savādāk mums palielinās apbūves laukums, palielinās arī attiecīgi apjoms. Un tad sākās diskusija, tas būtu pieļaujams vai nē. Otrs stāsts, ka ciemos, piemēram, kafejnīcai nevar izbūvēt otro stāvu, ciemos nevar publiskām ēkām paredzēt apjoma palielināšanu. Mēs mēs esam faktiski iesaldējuši to situāciju, kāda ir bijusi 1997. gadā ciemos.
Tolaik šis risinājums esot bijis pareizs, klāsta ministrijas pārstāve, bet gadu laikā nākušas klāt stingrākas normas celtniecībā, apbūve iespējās un vides aizsardzībā. Jaunais risinājums attiektos arī uz jaunbūvi, ciemos bet atkal pretim esot teritoriālā plānojuma ierobežojumi, arī dabas liegumi.
Aicinājums sabiedrībai izteikties par šo likumprojektu guvis reti lielu atsaucību. Vairāk nekā 100 organizāciju un fizisku personu komentāru. Gan atbalsta vārdi no cilvēkiem ar īpašumiem attiecīgajās teritorijās, gan kritika bažās par skādi dabai.
Reakcija ir ļoti plaša, bet varbūt nemaz nav tik pārsteidzoša. Jautājumi, kas attiecas uz potenciālu apbūvi jūras tuvumā, allaž spēcīgi viļņojušies sabiedrībā. Kuri politiķi reklāmās devušies apcerīgās pastaigās gar krastu, vienlaikus krasta kāpu aizsargjoslā spējuši sarūpēt sev ģimenes ligzdiņu kā pastaigu mākoņos. Kuri bagātnieki spējuši ar viltu vai kā citādi apiet spēcīgos liegumus un īstenot savas celtniecības ieceres jūras tuvumā.
Starp jaunās ieceres pretiniekiem arī vairākas vides aizsardzības organizācijas. Biedrībā "Pie Latvijas" uzsver, ka šāda iniciatīva bijusi ļoti liels pārsteigums. Šie grozījumi esot ar milzīgu kaitējošu potenciālu gan Latvijas dabai, gan atpūtas iespējām iedzīvotājiem, kuri iecienījuši piejūras teritorijas.
Vilšanās arī par likumprojekta virzītāju saziņu ar sabiedriskajām organizācijām. Stāsti par remontiem un kāpām drošībā nepārliecina.
Tā problēma neapšaubāmi ir plašāka. Pat ja būvniecība nenotiek kāpās, šī aizsargjosla teritorija ietver arī meža teritorijas. "Puse Latvijas" tieši iestājās iestājās par meža lielāku aizsardzību. Šis likums faktiski paver durvis lielākai atmežošanai un pēc tam sekojošai būvniecībai. Protams, ka šie grozījumi netiek virzīti tikai tādēļ, lai kāds varētu pusmetru tālāk savu teritoriju pavirzīt. Skaidrs, ka šeit tiks atvērtas durvis ļoti vērienīgiem projektiem, kas tiek īstenoti pašvaldību teritorijās.
Tās būtu lielas izmaiņas, piemēram, Talsos no aptuveni 100 kilometru garās piekrastes gandrīz puse ir ciemi.
Pašas vietvaras vismaz pirms pāris gadiem bija par šādām izmaiņām, tagad rudenī sanāks kopā piekrastes pašvaldību jaunās vadības un lems.
"Tas veicinātu zināmu attīstību šajā šajos ciemos. It īpaši, ja mēs ņemam vērā, ka šobrīd daudzi ciemi piekrastē ir lielāki par pilsētām. Un, ja mēs salīdzinām Ainažus un Roju, tad Ainaža ir pilsēta un Roja ir ciems, bet iedzīvotāju skaits vismaz trīsreiz atšķiras," saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa.
Vaicāta, vai ir kādi riska elementi, ko saskata pašvaldības, viņa atbild: "Pašvaldībai gudri jāplāno, jo, ja pašvaldībai to atļaus tajās vietās, kur ir paredzēts plānojumā, tad pašvaldībai ir jāsaprot, ko viņa grib, un jāvienojas ar savu vietējo sabiedrību. Jo tas, ko mēs vienmēr esam uzsvēruši, teritorijas plānojums, tā ir vienošanās ar sabiedrību."
Tuvākajos mēnešos Ekonomikas ministrija grasās turpināt diskusijas gan ar pašvaldībām, gan ar sabiedriskajām organizācijām. Ja sarunas būs sekmīgas, tad oktobrī likumprojektu varētu jau virzīt tālāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
