Vakar piešķirtā brīvdiena valstij varētu izmakstāt līdz pat 10 miljoniem eiro
Bet Saeimas pusnakts lēmums par pēkšņo brīvdienu – vakar maksās prāvu naudas summu. Vairums ministriju prasīs papildu naudu, lai savu iestāžu darbiniekiem varētu samaksāt par darbu pēkšņi ieviestajā svētku dienā. Finanšu ministrijā saka – jāmaksā būs! Citas, laikus ieplānotās svētku dienas, valstij parasti izmaksā līdz pat 10 miljoniem eiro. Vai uz atbalstu var cerēt arī privātais sektors, vēsta TV3 Ziņas.
Brīvdiena vakar gar degunu gāja strādājošajiem teju visās nozarēs – policistiem, ārstiem, pansionātu darbiniekiem un tamlīdzīgi. Darbs svētku dienās šīm profesijām pēc būtības ir ierasta lieta, arī papildu samaksa par to nav nekas neierasts. Problēma ir, ka lielākā daļa iestāžu pirmdienas pēkšņo svētku dienu savos budžetos nebija ieplānojusi.
"Protams, valsts aprūpes centri, jo tur ir diennakts režīms, tur nekas nebeidzās. Mums ir arī deleģētās funkcijas, ko veic privātie, un, protams, viņi arī sagatavos mums aprēķinu par vakardienas darbu."
"Protams, ka tas varbūt nav jūtams šobrīd, bet viena diena iecirta diezgan pamatīgu robu policijas budžetā, ņemot vērā, ka katram bija vajadzīga papildu samaksa. Protams, ka arī mēs aicināsim finanšu ministru un valdību kopumā skatīties, kā mēs tiksim līdz gada beigām," atzīst iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
Likums paredz, ka darba devējam ir pienākums kompensēt darbu svētku dienās un izņēmums nav arī valsts iestādes. Tieši tādēļ Finanšu ministrija jau tagad gatavojas, ka vakardienas atpūta var krietni patukšot valsts maciņu.
"Vismaz valsts sektorā visi tie, kas ir strādājuši, viņiem ir samaksa jāveic dubultā. Mūsu iepriekšējie aprēķini rāda, – tie varētu būt aptuveni 10 miljoni eiro."
Papildu izdevumi piemaksu nodrošināšanai ir arī privātā sektora uzņēmumiem, un daļa no tiem neizslēdz iespēju sākt parakstu vākšanu kompensāciju pieprasīšanai.
"Šāds te straujš lēmums konkrēti mūsu uzņēmumam radīs zaudējumus desmitos tūkstošu eiro, es nevaru iedomāties, kas ir lielākiem uzņēmumiem, piemēram, tirdzniecības, kur ir tūkstošiem darbinieku."
"Attiecībā uz privāto sektoru mums tas ir jāvērtē juridiski, kā tā situācija attīstās, protams, tas bija ļoti īsā brīdī, un privātam sektoram, maigi sakot, nebija laika pielāgoties," sacīja Ašeradens.
Ministrs arī atzina – pirms lēmuma pieņemšanas neviens viņa viedokli nav vaicājis.
"Parlamentam bija pienākums prasīt Finanšu ministrijas (FM) atzinumu, nekādas vēršanās ne pie FM, ne pie finanšu ministra nebija, un ierakstīts, ka tas budžetu neskar, ja paskatās likuma anotācijā, nu šis noteikti nav tiesa," Ašeradens.
Precīzus aprēķinus par nepieciešamo kompensāciju apmēru ministrijas varētu sagatavot tuvāko nedēļu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
