Ministri uzklausīja ziņojumu par rīcības virzieniem tautsaimniecības izaugsmei, kas nodrošinātu ekonomikas transformāciju. Savukārt konkrēti pasākumi, kā šo mērķi sasniegt, vēl tikai gaidāmi rudenī.
Ekonomikas transformācija ir viens no galvenajiem uzdevumiem, ko apņēmās paveikt Krišjānis Kariņš (JV), kad viņš otro reizi kļuva par valdības vadītāju. Līdz šim daudz spriests, ko tas īsti nozīmē. Otrdien ministri visbeidzot uzklausīja ziņojumu, kā plānots straujāk kāpināt tautsaimniecības izaugsmi.
"Šī ir tāda pirmā diskusija. Ļoti mūsu valdībai un vispār mūsu valstij fundamentāli svarīgs jautājums – ekonomikas transformācija. Šeit ir priekšlikumi, kā mēs varētu virzīties uz priekšu," norādīja Kariņš.
Lai mazinātu Latvijas atpalicību no Igaunijas un Lietuvas, ekonomikai gadā būtu jāaug vismaz par pieciem procentiem, norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA). Tas ir ambiciozs mērķis, ņemot vērā, ka šogad iekšzemes kopprodukta pieaugums saskaņā ar Latvijas Bankas jaunāko prognozi ir ap vienu procentu. Tomēr ministru vērtējumā tā ir sasniedzama apņemšanās, no kuras nedrīkst atkāpties.
"Mums ir jāpaņem ļoti konkrēts mērķis – šis te 5% IKP izaugsmes potenciāls, jo nekas cits nebūs. Tas ir tas, kas mums rāda, vai nu mēs braucam ar vienu dampi, kuram ir mazs motors, un mēs sakām – mēs gribam ātrāk, bet tas nevar pabraukt. Nesanāk vienkārši, nav," teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ekonomikas transformācijas centrā ir uzņēmēji. Valstij jāpalīdz nodrošināt, lai darba devēji būtu spējīgi maksāt lielākas algas un attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus, teikts Ekonomikas ministrijas ziņojumā.
"Mūsu uzdevums ir to uzņēmēju paņemt, kā saka, uz klāja. Izrunāt ar viņu, kas viņam traucē, kādus instrumentus viņam vēl vajag. Vai viņam vajag darbaspēku? Vai viņam vajag finanšu instrumentu? Vai eksporta tirgos viņam vajag palīdzēt ieiet?" pauda ekonomikas ministre.
Taču mērķa sasniegšanai roka jāpieliek visiem. Politiķiem ne vien jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, bet arī jānodrošina godīga konkurence un atbalsta programmas, savukārt jāmazina birokrātija un ēnu ekonomika.
Zinātniekiem ciešāk jāsadarbojas ar uzņēmumiem. Strādājošajiem jāmācās un jāapgūst jaunas prasmes visa darba mūža laikā. Senioriem jāapgūst digitālās prasmes un, ja vien iespējams, jāturpina strādāt arī pensijas vecumā. No skolēniem tiek prasītas zināšanas dabaszinībās un jāapgūst nākotnes darba tirgū pieprasītās prasmes.
Ekonomikas ministrijas ziņojumā arī minēti sasniedzamiem mērķi. Privātajām investīcijām jāpalielinās vismaz līdz 23% no kopprodukta. Tagad tie vidēji ir 17%.
Ieguldījumiem pētniecībā 2027. gādā jāsasniedz vismaz 800 miljoni eiro, kas būtu pieaugums par trīs ar pus reizēm.
Lai motivētu darbiniekus aiziet no zemu algu uzņēmumiem un nozarēm uz augstāku ienākumu darba vietām, nākamajos gados 50 000 strādājošo būtu jāpārkvalificējas, bet jaunas prasmes jāapgūst 160 000.
Ministri neslēpj, ka plāna iedzīvināšanai valdībai būs jāspēj strādāt kā vienotai komandai.
"Nākamajās budžeta sarunās, kad Ekonomikas ministrija nāks ar savām iniciatīvām, mēs nevaram izlikties, ka to nav, un mums ir skaidri jāapzinās, kāpēc šādas investīcijas ir vajadzīgas, lai mēs spētu mainīt savu tautsaimniecību," norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Tāpat arī izskanēja apņēmība lēmumus saskaņot ar dažādu jomu ekspertiem.
Kā pauda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS): "Kovids ir beidzies, dāmas un kungi! Būtu laiks atgriezties šajā zālē uzņēmējiem un zinātniekiem un iet tādā kopējā stāstā. Katrs tur var nest kaut kādus ieguvumus un kaut kādus ieguldījumus."
Ar nozaru pārstāvjiem un ministrijām saskaņotus konkrēti veicamos pasākumus izskatīšanai valdībā uzdots iesniegt līdz oktobrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
