Vispārēja ienākumu deklarēšana iedzīvotājiem un aktīvāka cīņa pret aplokšņu algām. Latvijā kaļ jaunus plānus ēnu ekonomikas apkarošanai. Nozares eksperti gan kritiski par līdz šim iespēto.
Aktuāls temats ikreiz, kad valstij kaut kam pietrūkt naudas, -ja vien varētu izskausts pelēko ekonomiku, ja vien varētu dabūt šos cilvēkus un uzņēmumus ārā no ēnām, būtu gana gan skolotājiem, gan mediķiem, gan visam pārējām.
Ēnu ekonomika, protams, ir grūti sataustāma un aptverama, tieši tāpēc tā ir ēnu ekonomika, taču pētījumi veikti regulāri. Šeit varam redzēts tās īpatsvaru pret iekšzemes kopproduktu Lietuvā un Igaunijā. Varam redzēt, ka uz kaimiņu fona manāmi izceļamies. Pēc finanšu krīzes laika augstumiem, nu jau gadus 10 mūsu ēnu ekonomikas īpatsvars svārstās starp 25% un 20%. Jaunākie dati rāda – 26,6%
Lielākās ēnu ekonomiku veidojošās komponentes ir aplokšņu algas, kā arī ienākumu un darbinieku neuzrādīšana. Savukārt nozaru perspektīvā lielākā pelēkā zona – ir būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumus.
Ar šiem datiem jau ierasti pavasarī iepazīstina profesors Arnis Sauka. Līdz jauno publiskošanai vēl mēnesis gan jāpagaida. Šie procenti šur vai tur mums varbūt daudz neizsaka, bet ēnu ekonomikas kontekstā runa par miljardiem eiro, kas ik gadu aiziet valsts kasei gar degunu. Pētnieks atzīst – lai arī cik daudz par to runājam, ar šīs pelēkās zonas izskaušanu Latvijā nav veicies.
Mēs arī valsts pētījumu programmā divus gadus vesela starptautiska komanda pie šī strādājam. Var runāt par virkni faktoru, kas ietekmē ēnu ekonomiku, bet galvenā lieta – tā īsti politikas veidotāji nav pieķērušies šim jautājumam.
Tāda fragmentāra, valstiski nekoordinēta pieeja. Sentiments, kam piekrīt arī Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Uzņēmēji aicina vairāk domāt par problēmas cēloņiem, nevis cīnīties ar sekām. Proti, strādāšanai legāli jākļūst izdevīgākai – sākot no cilvēkiem parādu jūgā ar tiesu izpildītājiem uz kakla, beidzot ar jaunajiem vecākiem, kuriem samazina pabalstu, ja viņi paralēli piestrādā.
Darām, saprotam, vai tas nostrādāja, atkal kaut ko precizējam, pastāvīgs process. Kurš to teica… faktiski, ja esam bedrē, turpināt rakt turpat ir bezjēdzīgi. Vajag domāt kaut ko citu.
Patlaban notiek darbs pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīt, ka valsts pārvaldes kapacitāte traucējusi šajā jomā sasniegt straujāku progresu.
Jaunajā plānā paredzēti divi prioritārie sektori – dažādi ar veselību saistītie pakalpojumi un celtniecība. Ministrs arī gatavojas rosināt pārmaiņas, kas varētu nebūt populāras.
"Pilnīgi noteikti pats personīgi virzīšu, – tā ir vispārēja deklarēšanās. Šobrīd cilvēki deklarējas, bet bez atbildīgas. Ļoti skaidri jāpasaka: "Šie ir mani vienīgie ieņēmumi". Valsts to informāciju uzkrāj, bet vienā brīdī būs nodokļu audits. Cilvēkam ir jāpasaka, ka tas ir tas, kas viņam ir," saka Ašeradens.
Ēnu ekonomikas pētnieki jaunajā plānā vēlētos redzēt ne tikai lielāku valsts institūciju vilkmi šajā jautājumā, bet, piemēram, arī rāda ar pirkstu uz skaidrās naudas aprites mazināšanu.
"Es, godīgi sakot, neticu, ka šeit kaut ko izdarīs. Līdz šim tas nav izdarīts. Kāds to vienmēr ir nolobējis, ka nenotiek. Redzēsim. Nodokļu politika. Kuluāros ir runa, ka nodokļus varēt pacelt, jo mums visam nepietiek. Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai pie ēnu ekonomikas 25% no IKP saprastu, ka, palielinot nodokļos, nepalielināsies ieņēmumi. Jābūt gudrākiem," saka Sauka.
Gudrāku pieeju ēnu ekonomikas izskaušanā sagaida arī Saeimā, kur nākamnedēļ paredzēts uzklausīt, ko šajā jomā paredzēts darīt.
Augulis 04:15-04:23 Nonākam pie secinājuma, kā mēs to varam sasniegt Lai mēs beidzot tomēr… Lai tiem padsmit gadi būs aizmirsušies un mēs beidzot varētu arī kaut ko izdarīt.
Finanšu ministram jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns valdībā jāiesniedz līdz jūlija beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
