Valdība liek pēdējos punktus budžeta izstrādē. Kā tērēsim nākamgad?
Valdība pabeidz izstrādāt budžetu. Šajās dienās Ministru kabinetā pieņem pēdējos lēmumus, lai valsts galveno politikas dokumentu varētu sūtīt uz Saeimu.
Valdībā turpinās darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Šajās sēdēs — gan šodien, gan rīt — tiek izskatīti tā sauktie pavadošie likumprojekti, kas iekļauti kopējā budžeta paketē. Rītdien paredzēts pievērsties pašam galvenajam — valsts budžeta likumprojektam.
Piemēram, šodien tika skatīta izdienas pensiju reforma, kas iecerēta kā daļa nākamā gada budžeta paketes. Rīt galvenais būs tieši budžeta likumprojekts un diskusijas par to.
Nākamgad pieaugs gan ieņēmumi, gan izdevumi. Ieņēmumi plānoti ap 16 miljardiem eiro, savukārt izdevumi jeb valsts tēriņi nākamgad pietuvosies 18 miljardiem eiro — tas ir aptuveni par 5% vairāk nekā šā gada budžetā.
Izdevumi būs krietni lielāki nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka turpināsies aizņemšanās, pieaugs valsts parāds un budžeta deficīts pārsniegs Māstrihtas kritērijos noteikto 3% robežu, sasniedzot 3,3%. Šādu atkāpi gan pieļauj jaunie Briseles noteikumi, ņemot vērā izdevumus aizsardzībai.
Tāpat redzams, ka valsts parāds pārsniegs 50% iekšzemes kopprodukta. Tas, visticamāk, būs viens no jautājumiem, par ko sagaidāma opozīcijas kritika Saeimā.
Kopumā papildus tiks sadalīti aptuveni 700 miljoni eiro. Lauvas tiesa no šīs summas paredzēta drošībai. Aptuveni 100 miljoni eiro atvēlēti dažādiem demogrāfijas pasākumiem. Par vienu no valdības prioritātēm nosaukta arī izglītība.
Pie citiem pasākumiem minēts atbalsts lauksaimniekiem, kā arī vairāki desmiti miljonu eiro paredzēti veselības jomai.
"Šī koalīcija jau no pašas pirmās dienas ir mediju uzmanības lokā. Neatceros brīdi, kad mediji nebūtu jautājuši, cik ilgi šī koalīcija pastāvēs, bet, redziet, šis ir jau trešais mūsu budžets. Ja kāds no koalīcijas partneriem nevarēs vai nevēlēsies kaut vai disciplinēti ievērot budžeta rāmi, tie jautājumi jau arī būs viņiem pašiem. Vai viņi būs izdarījuši visu priekš mūsu sabiedrības, priekš mūsu bērniem, mūsu nākotnes, mūsu drošības."
Tāpat arī viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana plašākam pārtikas produktu klāstam nekā līdz šim.
To, ko varam pateikt jau tagad – visticamāk, nebūs lielu problēmu, lai budžeta projektu valdība apstiprinātu un virzītu tālāk. Taču jautājumi un diskusijas noteikti raisīsies Saeimā – īpaši par to, cik veikli koalīcijai, kuru jau tā nomoka dažādi iekšēji konflikti un strīdi (tostarp ap Stambulas konvenciju), izdosies vienoties.
Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība jau paziņojusi, ka plāno rosināt gan plašāku tēriņu samazināšanu, gan samazinātās PVN likmes attiecināšanu uz lielāku pārtikas produktu klāstu.
Jau tagad parlamentā izskan runas, ka šīs – salīdzinoši izplūdušās – robežas starp pozīciju un opozīciju varētu tikt izmantotas, lai panāktu PVN samazināšanu arī sabiedriskajai ēdināšanai. Šāds lēmums valstij izmaksātu aptuveni 40 miljonus eiro.
Tomēr, kā norāda paši koalīcijas partneri, diskusijas būs garas un spraigas. Beigu beigās līdz galam tiks, taču viegli tas noteikti nebūs.
"Neapšaubāmi tur tā spriedze, un, es domāju, ka tā būs turpmākos divus mēnešus, līdz brīdim, kad būs balsojums Saeimā. Ne tikai budžeta dēļ, bet arī, protams, Stambulas konvencijas dēļ. Tie visi faktori saplūst kopā, gan jau parādīsies vēl kāds. Spriedze būs."
"Mēs cīnāmies par savām idejām. Grūti pateikt, kur te būtu provokācijas no mūsu puses. Tas, kā citi reaģē, cik saasināti… Tā jau nav mūsu atbildība."
Neapšaubāmi Saeimā sagaidāms spraigs rudens un jau trešdien paredzēts tradicionālais finanšu ministrs gājiens uz Saeimu ar budžeta portfeli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
