Valstij var nākties savilkt jostu. Nepildās nodokļu ieņēmumu plāns
Valstij var nākties savilkt jostu. Nodokļu ieņēmumi gada sākumā ir mazāki par plānoto un pastāv risks, ka budžetā paredzētais apmērs tā arī netiks sasniegts. To pamatā nosaka vājāka ekonomikas izaugsme un zemāka inflācija. Latvijai ir ierobežotas iespējas šo iztrūkumu segt uz deficīta rēķina, tāpēc nevar izslēgt iecerēto tēriņu pārskatīšanu.
Pēdējā laikā Latvijā valdībai ierasti nav problēmu ar to, kā pildās valsts maciņš. Finanšu ministrija allaž bijusi gana piesardzīga savās prognozēs, gatavojot budžetu, lai tad, kad redzētu, kas jau faktiski notiek ekonomikā konkrētajā gadā, nerastos kādi nepatīkami pārsteigumi. Šis gads gan ir izņēmums. Tautsaimniecība aug lēnāk un inflācija ir zemāka, nekā iepriekš lēsts.
Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plāna. Valsts budžetā pat par vairāk nekā 60 miljonu eiro. Sīkākā sadalījumā redzams, ka pamata problēma ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas vistiešāk saistīti ar ekonomikas izaugsmes un inflācijas tempu. Pateicoties vidējās algas kāpumam, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos labi rezultāti, savukārt kritums arī akcīzes un uzņēmuma ienākuma nodoklim.
Paši par sevi šie rādītāji varbūt nebūtu tik traki, bet šā gada budžets izveidots ļoti tuvu Māstrihtas kritērijos noteiktajiem deficīta griestiem – 3% no iekšzemes kopprodukta. Risks, tā teikt, "neierakstīties" šajā robežrādītājā.
Fiskālās disciplīnas padomē atzīmē, ka iziešana ārpus deficīta rāmjiem var atsaukties uz nākamo budžetu veidošanu.
"Valstij būs lielāki ierobežojumi. Arī Brisele stingrāk vērtēs budžetu un faktiski no Eiropas Komisijas puses var būt uzstādījums ierobežot, cik strauji mēs varam audzēt izdevumus, lai tuvāko gadu laikā mēs šo deficītu dabūtu zem 3%. Tas ir kaut kas, par ko ir šobrīd jādomā, kas jāņem vērā," saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Āboliņš.
Pašreizējā situācijā arī apgrūtina valsts iespējas strauji reaģēt uz kādām jaunām vajadzībām, kas prasa papildu naudu. Un Finanšu ministrijā par šo tiek lauzīta galva. Nav izslēgts, ka var nākties pārskatīt iecerētos tēriņus.
"Šajā brīdī es varu tikai teikt, ka lūdzu, lūdzu ne pie kādiem apstākļiem jaunas izmaksas neuzņemties, jo sevišķi ņemot vērā, ka Eiropas Komisija programmē nākamos četrus gadus visai Eiropas ekonomiskajai telpai. Arī mums. Un tad ir jāskatās, ko mēs varam darīt ar saviem izdevumiem," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Vai un cik plaši kaut kas būtu jādara lietas labā? Šī mēneša laikā plānots sagatavot ziņojumu valdībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
