Valsts atbalstam par kurināmā iegādi pieteikušies 233 000 mājsaimniecību

Pēc savā dārzā divu nozāģēto ābeļu nokurināšanas rīdziniece Gaļina nopirkusi nedaudz malkas. Bez čeka. Steidz pieprasīt 60 eiro pabalstu, jo rītdiena ir pēdējā diena, kad šo summu var saņemt bez maksājuma apliecinošā dokumenta. "Vismaz kaut cik. Tomēr palīdzība," viņa saka.

Valsts atbalstam par malkas, kokskaidu granulu, brikešu iegādi un apkures ar elektrību kompensēšanai līdz šim saņemti pieteikumi no 223 000 mājsaimniecību ar kopējo izmaksājamo summu 11,7 miljoni eiro. 95% no tā visa – 60 eiro atbalsts par malkas iegādi bez čeka. Visvairāk Rīgā, Rēzeknes, Augšdaugavas, Dienvidkurzemes un Valmieras novadā. Kompensācijai par malkas nopirkšanu ar čeku vien 0,41% pieteikumu. Ekonomikas ministrija ir pārsteigta par ēnu ekonomikas apmēru nozarē. Tikmēr – vai varētu būt arī krāpnieciskas darbības, proti, pieprasa 60 eiro, lai gan malkas apkure nemaz nav, pašvaldībām neesot aizdomas.

"Pārbaudi veikt, braucot uz katru māju, to nedarām. Ja mums radīsies šaubas, likums mums dod iespējas gada laikā veikt tādu pārbaudi. Es domāju, ka tās būtu pārāk lielas administratīvās izmaksas katru mājokli apsekot," saka Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja Anna Marija Melne.

To, ka par granulu un brikešu iegādi pagaidām saņemts tik maz pieteikumu, ministrija skaidro ar atbalsta programmas ilgumu šiem kurināmā veidiem – līdz 30. aprīlim. Cilvēki pakāpeniski iesniegšot čekus. Vienai mājsaimniecībai kompensē 10 tonnu apmēru. Piemēram, par katru granulu tonnu ar šā brīža cenām valsts atbalstā sanāk aptuveni 50 eiro.

"Par granulām ir jāiesniedz čeks, lai saņemtu atbalstu, līdz ar to problēmas pirmā daļa ir tā, ka daļa joprojām iegādājas granulas bez čeka. Nākamā sadaļa. Iespējams, cilvēki pa daļām pērk šis granulas, apkopos un iesniegs čekus apkures sezonas beigās vienā piegājienā," teic EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle.

Valsts atbalsta par kurināmā iegādi pieteikumu saņemšanas vietā, piemēram, Rīgas pašvaldībā, novēro, cik cilvēkiem svarīgas ir šīs kompensācijas, jo cīnās par katru eiro. Ir vilšanās, uzzinot, ka neatmaksā transporta izdevumus par malkas, granulu un brikešu piegādi. Tāpat jāpievērš uzmanība, kādus maksājumu apliecinošos dokumentus iedod pārdevējs.

"Mēs ļoti bieži sastopamies ar to, ka ir nekvalitatīvi maksājuma dokumenti, nepareizi aizpildīti rēķini, nesaprotami, neatšifrēti. Vajadzīga papildu informācija. (TV3: Arī pat viltus čeki?) Viltus čeki nav bijuši. Kaut kādos jautājumos mēs vēršamies arī Valsts ieņēmumu dienestā, vai ir korekti dokumenti vai ne," pauž Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja.

Un nu arī Gaļina prasīs čeku. "Ja es nopērku, tad es vēlreiz varēšu dabūt palīdzību?" viņa vaicā.

Tā kā atbalstu par malkas iegādi ar čeku var saņemt līdz 30. aprīlim, vienai mājsaimniecībai kopējais apjoms līdz 35 berkubnikmetriem, Gaļina savu šķūnīti piepildīšot pakāpeniski, katru reizi tad iesniegšot pieteikumu valsts atbalstam: "(TV3: Lai iegādātos malku šai ziemai, cik daudz eiro jums nāksies tērēt?) Lai šogad iegādātos malku, vajadzēs 1000 eiro. (TV3: Kur to naudu, tūkstoti, ņemsiet?) No pensijas, protams, no pensijas."