Valsts tēriņi nedrīkst pieaugt, ja samazinās strādājošo skaits, norāda Finanšu nozares asociācijas jaunais vadītājs
Valdībā pilnā spara rit darbs pie nākamā gada budžeta izveides, kā arī to apspriešanas ar sociālajiem partneriem. Finanšu ministrs cer, ka budžetu varēs pieņemt jau oktobrī. Dažas no visvairāk apspriestākajām izmaiņām – virspeļņas nodoklis bankām, kā arī iecere samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī. Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka jaunu nodokļu ieviešana katru gadu nerisinās budžeta problēmas.
Portālā "Manabalss.lv" rekordīsā laikā savākti paraksti, lai apstādinātu valdības ieceri par viena procentpunkta iemaksu pārcelšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo līmeni. Atsevišķi politiķi jau izteikušies, ka aktivitāte saistīta ar "banku lobiju un tā spējām mobilizēt šādu aktivitāti".
Uldis Cērps norāda, ka viena procentpunkta pārlikšana no 2. līmeņa uz 1. līmeni nav izdevīgi: "Ja viens procentpunkts tiek noņemts no 2. līmeņa, tad nauda paliek mazāk. 10 gadu laikā tas būtu par 40 tūkstošiem mazāk. Šīs naudas pārlikšana uz 1. līmeni nozīme lielu paļaušanos uz to, ka nākotnē būs daudz darbspējīgo cilvēku, kas pensiju varēs sapelnīt. Ja cilvēks paļaujas uz šo solījumu, pārlikšana ir iespējama. Tomēr daudzi paši vēlas ieguldīt savu naudu, un tādā gadījumā šāds samazinājums ilgtermiņā nav izdevīgs."
Premjere apstiprināja, ka valdība no šī plāna atkāpties negrasās, ņemot vērā arī koalīcijas atbalstu. Griezt atpakaļ to procesu, kas uzsākts ar pensiju reformu, nav īsti pareizais variants, uzskata Finanšu nozares asociācijas vadītājs. "Kopumā ir skaidrs, ka valstij jādomā par to, kā padarīt nodokļu iekasēšanu labāku un valsts tēriņus efektīvākus. Laikā, kad mums samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, nedrīkst pieaugt valsts tēriņi."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
