Valsts varētu pārtraukt dotēt krievu valodā iznākošo laikrakstu piegādes

Politiķi spriež, vai no budžeta nebūtu jāatbalsta piegādes presei tikai valsts valodā. Pērn aptuveni desmitā daļa no visiem abonētajiem izdevumiem bija krieviski.

Preses izdevēji bija satraukti par to, kādu iespaidu uz nozari, jo sevišķi reģionos, atstātu sagaidāmais "Latvijas pasta" tarifu kāpums. Pagājušajā nedēļā izdevējiem izdevās vienoties ar politiķiem, ka abonēto laikrakstu piegādes izmaksas tomēr nepieaugs, bet paralēli klusāk izskanēja kāds cits politisks vēstījums.

Premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka primāri no valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina preses pieejamība valsts valodā. Citiem vārdiem sakot, krievu valodā iznākošas preses piegādes vairs nebūtu jādotē. Preses izdevēju asociācija jau paudusi kritisku nostāju Satiksmes ministrijai, kurai šādas iespējamas izmaiņas jāizvērtē.

"Ja valstī kāds medijs leģitīmi tiek izdots, tad viņam vajadzētu baudīt visas tās pašas priekšrocības un iespējas, un atbalstu kā jebkuram citam medijam. Un, ja viņš dara kaut ko nelikumīgu vai kādā veidā neievēro kaut kādas prasības, tad pret viņu jāvēršas, kā tas noteikts normatīvajos aktos," saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

Cik liels zaudējumus tas būtu krievu valodā iznākošajiem izdevumiem, Preses izdevēju asociācijā nemācēja teikt. Vienlaikus bažas, ka beigās pārējiem pat varētu nākties maksās dārgāk, ja par daļu laikrakstu izdevumus vairs nekompensētu no budžeta.

Nozares asociācijā norāda, ka krievu preses izdevniecības ir gana lielas ar gana plašu lasītāju koku. Lielākoties šos laikrakstus nevis abonē, bet vienkārši pērk – kioskos, tirdzniecības centros un citās vietās, kur tie pieejami.

Tomēr ir arī abonētā sadaļa. Pēc TV3 rīcībā esošajiem datiem, pirmajā pusgadā "Latvijas pasts" piegādājis vairāk nekā 5,5 miljonu izdevumu, un par to no budžeta samaksāti vairāk nekā četri miljoni eiro. Vairāk nekā pusmiljons laikrakstu jeb aptuveni 9% no kopējā skaita bija krieviski.

Un pēdējos gados bijis arī gana publikāciju, tādu krievu preses apskatu par to, kā šajos laikrakstos atspoguļoti tādi Latvijas nacionālajai drošībai svarīgi temati kā, piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā. Secināts, ka vismaz daļā no krievu preses karš kā tāds faktiski neeksistē.

Līdzīgi arī TV3 nopirktajā "MK Latvija" izdevumā. Raksts par ASV Donalda Trampa miera mēģinājumiem sešos dažādos konfliktos pasaulē. Pieminēts, ka vienos no Baltā nama saimnieka izteikumiem klāt bijis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet par karu viņa valstī – nekā.

Šis vienlaikus ir politisks un ekonomisks jautājums, atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka (P). Par naudu runājot, nevar vienkārši rēķināt, ka desmitā daļa laikrakstu ir krievu valodā, tātad tie arī veido desmito daļu no valsts kompensējamām piegādes izmaksām. Pastniekam tāpat savs maršruts, un tāpat somā dažādi laikraksti. Tagad viss tiekot rēķināts, tad sekošot lēmumi.

"Šī ir politiska izšķiršanās. Premjere ir nākusi ar savu redzējumu, un Satiksmes ministrija sagatavos šo redzējumu, kā tas ir. (..) Mans uzskats ir, ka valsts izdara izvēli, kādu drukāto presi atbalstīt, un var atbalstīt latviešu valodā vai arī Eiropas Savienības valodās drukāto presi," saka Švinka.

Attiecīgu lēmumu varētu virzīt tuvākajās nedēļās. TV3 Ziņu uzrunātie krievu valodas preses izdevēji no komentāriem atteicās.