Viens nav spēlētājs. Kā Latvijai sokas apritīgas ekonomikas ieviešanā

"Labā ziņa ir tajā, ka visplašākā grupa – 19 jeb gandrīz puse no Latvijas 43 pašvaldībām ir grupā ar nosaukumu "Praktiķi". Tas nozīmē, ka, jā, varbūt nav izstrādāts stratēģijas dokuments, varbūt nav iesaistītas visas iespējamās sadarbības puses, bet ir sākts darīt – soli pa solītim. Tādu lielu procesu ieviešot, iespējams, pats svarīgākais ir ar kaut ko sākt," pētījuma rezultātus komentē Baltbārde.

Kā pozitīvos piemērus, kur praksē redzam apritīgu ekonomiku, Baltbārde nosauc brīvkrānus – brīvu ūdens pieejamību pilsētās. Tāpat arī dažādas kopstrādes telpas, remonta punkti: "Praktiski praktiskas lietas, ko iedzīvotāji arī labprāt izmanto."

Pētot pasaules praksi, arī redzams, ka viens nav spēlētājs. "Lai valsts līmenī mēs pārietu veiksmīgi uz apritīgu saimniekošanu, ir jāiesaistās visiem," skaidro Baltbārde. "Tajā brīdī, kad katram, nu, teiksim, ekonomikas dalībniekam ir sava loma, kaut ko dara sabiedrība, nevalstiskais sektors, akadēmiskais sektors, uzņēmēja, pašvaldības, valsts institūcijas, katrs, darbojoties, teiksim, savā tajā atbildības zonā, arī veiksmīgi var sasniegt rezultātus."

Pašvaldību sadarbība ar iedzīvotājiem nozīmē uzklausīt iedzīvotāju viedokli, norāda Baltbārde. "Kas mums ir nepieciešams šeit, tieši Valmierā. Tādā veidā ieviest, nu, teiksim, to infrastruktūru un pakalpojumus, ko iedzīvotāji tiešām arī vēlāk izmanto," norāda Baltbārde. Nereti manāms, ka ieviesta tāda infrastruktūra, kā, piemēram, brīvkrāni vai trenažieri, kurus patiesībā iedzīvotāji neizmanto.