Zelta rekordu vilnis arī Latvijā – arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas iegādāties šo dārgmetālu
Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, iedzīvotāji savus uzkrājumus arvien biežāk izvēlas saglabāt investīciju zeltā. Šogad jau vairāk nekā divdesmit reižu ir pārsists zelta cenas rekords, tāpēc zelta popularitāte arvien pieaug. Savukārt juvelierizstrādājumu tirgū zeltu augstās cenas dēļ izmanto arvien mazāk.
Investīciju zelta dīleru kompānijas "Tavex" pārstāvis skaidro, ka ik gadu Latvijā pērk un pārdod 300 līdz 400 kilogramiem zelta. Tas ir aptuveni 40 miljonu eiro, un apgrozījuma apjoms arvien pieaug.
Šogad 28 reizi tika sasniegts jauns cenas rekords. Zelta cena pieaug pastāvīgi, bet kara Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karu dēļ tiek sasniegti jauni rekordi, pašlaik trojas unces cena ir aptuveni trīs ar pusi tūkstošu dolāru. Iepriekšējos gados Latvijā zeltā tradicionāli investēja turīgi cilvēki, tagad ir novērojamas izmaiņas.
"Šobrīd mēs redzam, ka ierindas cilvēki domā, kā saglabāt savus līdzekļus. Šeit nav runa par kļūšanu stāvus bagātam, bet par to, kā saglabāt nopelnīto, lai var nopirkt kaut ko arī pēc pieciem un desmit gadiem un apiet inflāciju," stāsta "Tavex Group" dīlinga nodaļas vadītājs Jānis Astičs.
Pērkot zeltu, noteikti labāk to darīt pie oficiāliem dīleriem, jo viltojumu netrūkst.
Ar neprofesionāļa aci atšķirt kopiju no īstas zelta monētas ir grūti. Lietņi arī bieži vien ir ļoti profesionāli viltoti. Tāpēc zelta dīleri izmanto iekārtas zelta tīrības noteikšanai.
"15 sekunžu laikā varam noskaidrot, šajā gadījumā uzrāda, ka zelts ir 100%, kas atbilst uzrādītajam. Ja skatāmies uz juvelierizstrādājumu tirgu, zelts pašreiz ir "uz pauzes"," saka "Latvijas Proves birojs" valdes priekšsēdētājs Pēteris Brangulis, piebilstot, ka juvelierizstrādājumos zeltu izmanto arvien retāk.
Privātās un banku investīcijas zelta tirgū pasaulē kopā veido aptuveni pusi kopējā. Savukārt juvelierizstrādājumu tirgus aizņem teju visus atlikušos piecdesmit procentus.
Tomēr augstās cenas dēļ zeltu ķēdītēs, auskaros un citos izstrādājumos redzam arvien mazāk.
"Kopumā pagājušajā gadā juvelierizstrādājumu jomā zelta patēriņš ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2023. gadu," bilst Brangulis.
Pērkot zeltu, noteikti jāatceras saglabāt pirkšanas čeku. Zelts netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt peļņu gan apliek ar PVN. Tāpēc, lai Valsts ieņēmumu dienestam pierādītu peļņas apmēru, noteikti saglabājiet pirkšanas čeku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
