Agresora kravas joprojām Latvijas ostās; nozares pārorientēšanas plāns kavējas

Rīgas brīvostā esošo Andrejostas molu savām izklaidēm iecienījuši arī jaunieši, tāpēc šeit nedaudz piedrazots. Bet var būt arī kaut kas dziļi simbolisks. No savulaik gan ekonomiski, gan politiski tik ietekmīgās tranzīta nozares pāri sāk palikt čaumalas vien. Protams, nav tā, ka šajā jomā dzīvība vispār apstājusies, piemēram, tālāk ostā varam redzēt, ka piestāj konteinerkuģis, bet, kopumā paraugoties, statistika ir nepielūdzama.

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrauto kravu apmērs sarucis par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un dati tālu no nozares ziedu laikiem pirms gadiem 10. Vēl sūrāka aina paveras datos par kravu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem, un uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" jau gadiem finansiāli jāstutē no valsts budžeta.

Savākt šo skaudro situāciju nepalīdz arī nozares vēsturiskā atkarība no agresora un tās satelīta – Krievijas un Baltkrievijas. Saites saraut grūti, vienlaikus sabiedrības viedokļu krustugunīs pēdējā laikā bijusi gan militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas vešana agresoram, gan Krievijas tā saukto asiņaino graudu tranzīts cauri Latvijai.

Tagad rūda iekļauta sankciju sarakstos, Krievijas un Baltkrievijas graudiem Eiropas Savienībā noteikti augsti tarifi un aizliegts tos importēt Latvijā. Tas gan neskar iebrucēja Ukrainā labības vešana uz trešajām valstīm. Datos redzams pat pieaugums šo lauksaimniecības produktu pārkraušanā Latvijas ostās. Statistika ģeogrāfiski smalkāk neatšifrēta, bet skaidrs, ka tur arī Krievijas kravas.

"Protams, ka tranzītā cauri Eiropas Savienībai graudus drīkst. Tas nav aizliegts, un tā arī daudzas pasaulē ļoti lielas kompānijas, tai skaitā ar mītnes zemē Amerikas Savienotajās Valstīs, Šveicē un citur, turpina tranzītā cauri Latvijai un citās Eiropas Savienības dalībvalstīm vest Krievijas pārtikas produktus, tai skaitā graudus," saka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Kā stāsta ostās strādājošie stividori, nozare patlaban izjūt gan sankciju ietekmi, gan vispārējo globālo ekonomikas vājumu. Uzņēmēji meklē citus biznesa virzienus un kravu ceļus, bet aiziešana no austrumu kaimiņiem nav nedz vienā dienā vai pat vienā gadā iespējama, ekonomiski pamatota.

Uz jautājumu, vai arī kaut kādi morāles un sociālā atbildības apsvērumi šeit parādās kā uzņēmējiem, ņemot vērā Krievijas agresiju, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis saka: "Ja mēs runājam par morāli un runājam par ekonomiku, mēs redzam, ka, karam ejot trešo gadu, ļoti skaidri iezīmējas tendence daudz runāt, maz darīt. Gan Pasaules Tirdzniecības organizācija, gan Apvienotās Nācijas ir noteikušas vadlīnijas, kravu grupas, kuras netiek aizskartas."

Viņš turpina: "Nevaram atļauties ļaut skaļiem vārdiem dominēt pār aprēķinu, jo arī šis ekonomiskais apsvērums ir svarīgs, lai mūsu valsts varētu eksistēt un aizstāvēties pret iespējamu agresoru nākotnē."

Pavasarī pēc gandrīz triju gadu pārtraukuma bija sasaukta Ostu padomes sanāksme, lai sasēdinātu visus pie viena galda. Premjere uzdeva Satiksmes un Ekonomikas ministrijai izstrādāt plānu nozares pārorientēšanai prom no agresora. Tam tika atvēlēti divi mēneši, bet prasītā nav joprojām.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīst, ka plāna izstrāde prasījusi vairāk laika, bet nu jau viss esot tuvu noslēgumam. Tas gan nenozīmēs pilnīgu saišu saraušanu ar Krieviju, Centrālāzijas virziens, Kazahstāna, Uzbekistāna, turpinās būs aktuāls un tur pārvadājumi faktiski iespējami tikai caur agresorvalsti.

"Neizmantot šīs iespējas noteikti nebūtu tālredzīgi, bet vienlaikus, no otras puses, ir jāapzinās, protams, šis ir starptautiski… [TV3: Bet Krievijas budžets no tā saņem naudu…] Nu, varbūt šobrīd fokusēsimies uz to naudu, ko saņem Latvijas budžets, tām darba vietām, ko mēs radām Latvijā. Šāda veida ilgtermiņa specializācija mums ir bijusi attiecībā uz Centrālāziju, apzināmies, ka šie ir koridori, kuros ir iesaistīti mūsu stratēģiskie partneri," saka Briškens.

Iecerēts, ka nozares pārorientēšanās plānu oktobrī varētu prezentēt Ostu padomē.