Aicina meklēt veidus, kā ātrāk atteikties no krievu valodas skolās
Daļa vecāku uzskata, ka krievu valodai kā otrajai svešvalodai no skolu stundu sarakstiem būtu jāsāk pazust ātrāk par 2026. gadu, kad sāksies pakāpeniska atteikšanās no šīm mācību stundām. Šāds viedoklis šodien izskanēja arī Saeimā, kur deputāti uzsvēra, ka nedrīkst būt situācija, kad bērns krievu valodu mācās faktiski spiestā kārtā, jo skola nespēj piedāvāt alternatīvu. TV3 Ziņas skaidroja, vai Izglītības un zinātnes ministrijā (IzM) top kāds risinājums.
Ilze ir trīs skolēnu mamma, un visas tās atvases kā otro vai trešo svešvalodu apgūst krievu valodu. Ģimenē gan uzskata – šāda izvēle nav bijusi pareiza, tādēļ vēlētos, lai bērniem iespēja no krievu valodas stundām atteikties būtu jau tagad.
"Es piekrītu, ka krievu valoda var palikt kā pulciņš, kā alternatīva. Jā, es esmu dzirdējusi, ka ir forši apgūt ienaidnieka valodu, bet es pieļauju, ka ienaidnieka valodu tu neapgūsti kā otro svešvalodu tādā obligātā līmenī. Es gribētu, lai manā ģimenē bērni kā otro svešvalodu nemācītos krievu valodu. Bet viņi to krievu valodu šobrīd ir uzsākuši. Ja arī skolā piedāvā otru svešvalodu, viņi īsti bez pašmācības nevar pārlēkt uz to valodu. Līdz ar to viņiem ir jāturpina mācīties."
Šodien jautājumu par krievu valodu kā otro svešvalodu skatīja Saeimas izglītības komisijā. Arī parlamentārieši pauda, – ir jābūt kādam risinājumam, lai no šīs stundas skolās būtu iespēja atteikties jau tagad. Pakāpeniska tās nomaiņa pret kādu no Eiropas Savienības valodām sāktos vien no 2026. gadā, bet pilnībā krievu valodu aizstātu vēl četrus gadus vēlāk.
"Mums ir jāatrod risinājums šim pārejas posmam. Neviens Latvijā bērns nedrīkst tikt piespiests mācīties krievu valodu tikai tādēļ, ka skola viņam nevar nodrošināt citas iespējas, skolai nav kapacitātes un to darīt mīļā miera labad, ir jābūt risinājumam šim starpposmam."
"Varbūt tad neturpinām mācīt septiņus gadus obligāti kā otro svešvalodu krievu valodu, bet izskatām iespēju krievu valodas vietā pastiprināti mācīt STEM priekšmetus vai latviešu valodu," aicināja Saeimas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība").
"Es arī pēc sava bērna vecuma saskaitīju, ka viņai arī tā krievu valoda varētu vēl trāpīt, kaut gan viņa tagad sāk mācīties otrajā klasē. To nu es galīgi negribētu piedzīvot. Un tas risinājums, ka nevajadzētu obligāti piespiest mācīties krievu valodu tiem, kas tagad sāk izvēlēties otro svešvalodu, tas ir pilnīgi noteikti "jākancelē"."
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji uzsvēra, ka vecāku un deputātu bažas tie saprot. Taču vienkārša risinājuma šeit neesot.
"Potenciāli risinājumi ir vairāki, vai mums vispār pazūd otrā svešvaloda vai kāda konkrēta valoda no tās pazūd pilnībā. Bet tāpat mums paliek nepieciešamība pēc risinājuma, ar ko mēs aizstāsim šo valodu, jo svešvalodas skolotāju mums ir par maz. Vai mēs to aizstājam ar latviešu valodu vai STEM, tās ir diskusijas, kas mums šobrīd notiek iekšēji?"
Turklāt ministrijā vērš uzmanību, ka krievu valodas jautājumā aizvien sabiedrībā nevalda vienprātība. Paralēli vēlmei no šīm stundām atteikties ministrija saņemot arī daudz vēstuļu, kurās vecāki un jaunieši pauž, – krievu valoda skolās būtu jāsaglabā.
"Mums ir jāmeklē veidi, kā mēs varam palīdzēt skolām spēt nodrošināt vairākas izvēles opcijas. Un tas šobrīd ir diezgan būtisks jautājums, pie kura mums jāstrādā," uzsvēra IZM parlamentārā sekretāre ("Jaunā Vienotība").
Ministrija aplēsusi, lai citu valodu alternatīvu varētu piedāvāt, turpmāko gadu laikā papildus nepieciešami 350-400 dažādu valodu skolotāju, jo šobrīd teju pusē izglītības iestāžu bez krievu valodas citu otrās svešvalodas izvēļu nemaz neesot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
