Aicina veikt grozījumus būvniecības procesa normatīvajā regulējumā

Saskaņā ar likumdošanu pilnvērtīgi lietot jaunbūves var pēc to nodošanas ekspluatācijā. Viens no būtiskākajiem elementiem, kas interesē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), saistīts ar ugunsdrošības normu ievērošanu un izmantotajiem risinājumiem.

Taču, kā noprotams no dažādu nozares dalībnieku vēstulēm par būvniecību atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, šobrīd pastāvošo kārtību piedāvāts mainīt.

Viens no galvenajiem punktiem saistīts ar faktu, ka šobrīd pie trešās, tātad sarežģītākās klases būvēm dienests, pretenzijas izsaka tikai noslēguma fāzē, kad to novēršana var pat prasīt nopietnu objekta pārbūvi.

"Tikai nodošanas ekspluatācijas var uzzināt šo VUGD viedokli," norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags.

Par izmaiņām, bez Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses, ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā. Tā pieļauj trīs iespējamos rīcības scenārijus:

1. Glābšanas dienesta speciālistus būvniecības procesā iesaistīt jau no būvprojekta sagatavošanas brīža līdz pat pieņemšanai ekspluatācijā. Tā teikt turēt roku uz pulsa.
2. Otrais paredzētu VUGD kompetences mazināšanu. To aizstātu pasūtītāja piesaistīts ugunsdrošībā specializējies būvspeciālists. Savukārt dienests regulāras pārbaudes veiktu jau objekta ekspluatācijas laikā.
3. Neko nemainīt, taču ar nosacījumu, ka tiek izstrādāti publiski pieejami metodiskie ieteikumi un ugunsdrošības prasību piemērošanas rokasgrāmatas, kā arī VUGD amatpersonu kvalifikācijas celšanu.

"No mūsu viedokļa der variants, ka to dara VUGD, gan arī variants, ka tas cilvēks, kurš atbild ar savu profesionālo atbildību. Jo galu galā, mums jau ir arī privātā medicīna, kur ārsti atbild ar savu sertifikātu un pieņem lēmumus par pacienta veselību, dzīvību utt.," teic Vanags.

VUGD TV3 Ziņām sacīja, ka šobrīd ticamāks izklausās trešais piedāvājums. "Katru situāciju jau nevar aprakstīt. Jo katrs objekts ir individuāls un tehniskie risinājumi ir dažādi. Var būt tiešām kādas nianses var atrunāt un bet, katrreiz mainīt būvnormatīvu, kad kaut kas mainās tehnoloģijās. Es baidos, ka mēs tikai spēsim rakstīt jaunus noteikumus un visiem viss būs jāmācās par jaunu," pauž VUGD ugunsdrošības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Kā galvenais iebildums pirmajiem diviem variantiem esot salīdzinoši lielā nepilnību  iespējamība. Turklāt atmiņā vēl esot Zolitūdes traģēdija un citi gadījumi, kur nereti vaina meklēta nepietiekošajos kontroles mehānismos.

"No tām reizēm, kur mēs ejam, veicam pārbaudes aptuveni 25% ir negatīvi atzinumi. Ja tās kļūdas, kas ir pieļautas vai pat projektēšanas stadijā būtu mazāk, mēs mierīgi varētu teikt, ka mums nevajag piedalīties tajā procesā. Bet dzīve rāda, ka tā tas nenotiek," skaidro Lagzdiņš.

Citiem vārdiem, VUGD interpretācijā katrs ceturtais objekts līdz ekspluatācijai nonāk ar būtiskiem iebildumiem. Būvniecības nozare gan met akmeni paša dienesta dārziņā. Nereti pieklibojot inspektoru kvalifikācija, par kļūdām tiekot uzdoti nevis pārkāpumi, bet aktu tulkošana.

"Atnākot VUGD pārbaudei bieži rodas interpretācijas attiecībā uz vienas vai otras normas piemērošanu, kas investoram ļoti, ļoti būtiski kavē attīstību. Līdz ar to tā doma bija radusies, ka VUGD nāk pēc tam, jo pēc likumdošanas jau tagad ir atbildīgs būvspeciālists," saka Latvijas Būvinženieru savienības konsultants Renārs Špāde.

Sarakste starp dažādām institūcijām par iespējamiem grozījumiem notiek jau aptuveni gadu. Visi piedāvājumi, kā arī VUGD viedoklis varētu tikt izskatīti decembrī, ka tie nonāks valdībā.