Aiz mangāna rūdas pārkrāvējiem – arī Šķēles un Šlesera ģimenes locekļu uzņēmumi

Eiropas Savienības vērsusi plašas sankcijas pret Krieviju, tai skaitā nolūkā mazināt agresorvalsts militāro varējumu. Piemēram, ierobežota dažādu metāla ķīmisko savienojumu tirdzniecība, taču pagaidām liegumi nav skāruši pašas metālu rūdas. Kā TV3 Ziņām skaidroja Briseles amatpersonas, valstu blokā to ieguve ir ierobežota atšķirībā no Krievijas. Attiecīgi – daudzi šie materiāli plūst nevis uz okupantu valsti, bet otrā virzienā.

Izņēmums gan ir mangāna rūda, ko pašam agresoram vajag importēt un kas izmantojama arī militārajā rūpniecībā. Par šo materiālu plašas diskusijas pēdējās dienās, ņemot vērā, ka pie okupantiem tie nonāk arī caur Latvijas tranzīta koridoru, izmantojot mūsu ostas un arī valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" pakalpojumus. Vairākas biznesa organizācijas aicinājušās tirdzniecības saites ar Krieviju vienkārši pārraut. Šāds vēstījums arī šonedēļ Saeimā.

"Ja runā, kas notiks tagad ar tiem uzņēmumiem, kas atkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas. Tūliņ zaudēs darbu cilvēki, būs slikti… Bet mums ir vajadzīgas nenormāli daudz darba roku. Dodiet tad mums cilvēkus, lai mums nebūtu šajā pašā namā jārunā par darbaspēka ievešanu. Tie nodokļu graši, bez "kā mēs tūlīt izputēsim", ir tā vērti? Kādu dienu, kad karš pieklauvēs pie mūsu durvīm, mēs vienkārši samaksāsim ievērojami daudz vairāk," saka fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Pagājušajā gadā Ventspils ostā pārkrāva gandrīz miljonu tonnu mangāna rūdas, un šogad pirmajos divos mēnešos gandrīz 63 000, savukārt Rīgā pērn šī materiāla apgrozījums sasniedza teju pusmiljonu tonnu, bet šogad vēl nav ienākuši kuģi ar mangāna rūdu.

Ventspilī starp uzņēmumiem, kas šīs kravas pārkrauj, ir "Eurohome Latvija", "Stena Line Ports Ventspils", kā arī savulaik tā sauktajos tranzīta karos iesaistītā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā "Ventspils tirdzniecības osta". Šīs kompānijas pārstāvji šodienas laikā nepaguva atsūtīt komentāru par šo materiālu kraušanu.

Savukārt Rīgā, kur mangāna rūda nonāk pārsvarā no Gabonas un Dienvidāfrikas, šo izejvielu pērn pārkrāva divi stividori. "KS Terminal" un "Rīgas ogļu termināls". Abi no šejienes atrodas tālāk ostas teritorijā – Krievu salā.

"Rīgas ogļu termināls" pastarpināti pieder ekspremjera Andra Šķēles, kā arī pašreizējā politiķa, parlamentārieša Aināra Šlesera (LPV) ģimenēm.

TV3 Ziņas devās uz Saeimu, lai deputātu sastaptu un uzdotu kādus jautājumus par šo viņa ģimenes biznesu. Tiesa gan, neveiksmīgi. Parlamentārietis nebija sastopams nedz no rīta Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kurā viņš darbojas, nedz vēlāk pusdienlaikā Pilsonības komisijā.

Sarakstē politiķis pauda, ka būtu gatavs atbildēt uz jautājumiem, bet tad tas būtu jādara īpaši ziņu tiešraidē. Pēc atteikuma atsūtīja rakstveida atbildi.

"Latvijas ostu termināļiem ir strikti jāievēro Eiropas Savienības un ASV noteiktās sankcijas pret Krievijas precēm un kravām. Tāpēc ir aizliegts pārkraut kravas, kuras ir iekļautas Eiropas Savienības un ASV sankcionēto preču sarakstā! Ikviens uzņēmums, kurš pārkāpj sankcijas, ir bargi jāsoda! "Rīgas ogļu termināls" vienmēr ir strādājis, ievērojot Latvijas likumus, un nekad nav pārkāpis sankcijas," sagatavotajā atbildē raksta Šlesers.

Paralēli šim visam Ārlietu ministrija sākusi apkopot informāciju par mangāna rūdas nozīmi Krievijas militārajā rūpniecībā, lai tālāk varētu rosināt citām Eiropas Savienība dalībvalstīm iekļaut šos materiālus sankciju sarakstā. Tiekot vērtēti arī nacionāla mēroga risinājumi.