121 eiro dienā – amatnieki sašutuši par nomas maksu Dziesmu svētku tirdziņos
Vesela mēnešalga jāatdod par dalību tirdziņā – tik skarbi amatnieki vērtē nomas maksu, ko Nacionālais kultūras centrs šoreiz paredzējis rokdarbnieku dalībai Dziesmu svētku tirdziņos. Tā dubultojusies un trīskāršojusies, salīdzinot ar svētkiem pirms pieciem gadiem. TV3 Ziņas devās skaidrot, kāpēc tā.
Amatnieku darinājumi ir neatņemama Dziesmu svētku tradīcija, kad gan tūristi, gan vietējie var iegādāties tepat Latvijā veidotu apģērbu, rotas un citas skaistumlietas. Taču liels bija tirgotāju pārsteigums, ieraugot, ka dalība gadatirgū šoreiz kļuvusi precīzi divas reizes dārgāka nekā pagājušajos svētkos.
Proti, Vērmanes dārzā par 3×3 metru telti jāmaksā 121 eiro dienā, un, tā kā tirdziņš ilgst astoņas dienas, tie kopā ir 968 eiro. Ja teltij līdzās nomā vēl tikpat lielu platību, kur izvietot produkciju, tas maksā jau 181 eiro dienā jeb pusotru tūkstoti par visu periodu.
Amatnieki ar vēstuli vērsušies visās atbildīgajās iestādēs, arī pie Rīgas mēra, dalības maksu saucot par nesamērīgu. Zem tās likti 166 paraksti – ādas meistaru, audēju, keramiķu un citu.
"Vai Jūs būtu gatavi atdot viena mēneša algu par varbūtēju iespēju saņemt atalgojumu par nākamo mēnesi? Bet amatnieks nevar zināt, vai, samaksājot tik lielu dalības maksu, vispār nopelnīs šajā situācijā. (..) Esam gatavi tikties klātienē un pastāstīt, cik katram no mums ir jāvelta laiks un jāizgatavo amatniecības izstrādājumu, lai segtu tikai dalības maksu 968 eiro par astoņām tirdzniecības dienām. Vidēji tas būtu viens mēnesis un vairāk, citiem pat divi mēneši."
Liela daļa amatnieku, ja ne pat vairums, nav rīdzinieki. Tas nozīmē, ka uz tirdziņu ir jāatbrauc, jāielej degviela, jāpaēd, jāsamaksā par stāvvietu, ļoti iespējams, arī naktsmājas jāizīrē. Un, ja pats nestāv aiz letes, arī darbiniekam alga jāsamaksā. Paši saprotat, kādai tādā gadījumā jābūt vilnas zeķu vai lina kleitas cenai, lai kaut vai tikai "izbrauktu pa nullēm".
Amatnieku pusē ir Rīgas domnieks Valters Bergs. Cenas viņš sauc par neadekvātām. Lietus laikā nomas maksa nemazināsies, bet ieņēmumi – gan, turklāt klāt nāks vēl komunālie maksājumi par elektrību.
"Tāpat ēdināšanas pakalpojumi – vienmēr brīnāmies, ka pasākuma laikā šašlika porcija maksā 10-15 eiro, kas nav samērojams ar Latvijas iedzīvotāja ienākumiem. Iespējams, riskēs reti kurš uzņēmējs. Jebkurā situācijā šī cena nav iedomājama, jo vairāk tāpēc, ka tie ir Vispārējie latviešu dziesmu svētki, ko organizē no valsts budžeta līdzekļiem, bet kāds uz šī pasākuma rēķina cenšas vēl nopelnīt!"
Pārmetumus par iedzīvošanos uz amatnieku rēķina Nacionālajā Kultūras centrā noraida, bet tam, ka maksa tiešām ir liela, piekrīt arī paši.
"Ieņēmums nesedz pat pusi izmaksu. Tas nav, ka nopelnām ar dalības maksu, tā nav. Cenas ir augstas, bet mēs veicām izpēti ar citiem tirdziņiem, bet šeit dienu skaits ir liels, kurās notiks tirdziņš. Otrs, protams, izmaksas ir augušas, salīdzinot ar 2018. gadu."
Organizatoriem esot jātur rūpe par budžetu – pašiem jāpļauj zāle, jāuzkopj, pat Mežaparka estrāde jāīrē. Tas maksā dārgi.
Turklāt kā arguments tiek izmantots tas, ka jau šobrīd Vērmanes dārzā pieteikušies 140 amatnieki, kas esot vairāk nekā nepieciešams.
Uz jautājumu, vai reāli redz iespēju summas pārskatīt, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore atbild šādi: "Šobrīd es tā nevarētu apgalvot, ka tas tā varētu būt."
Amatnieki gan vēl lolo cerības par kādām izmaiņām. Vēstules autori pie kameras pagaidām nerunā, jo cer uz Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisiju. Tā par šo jautājumu lems trešdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
