Aprit 35 gadi kopš izšķirošā balsojuma par Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanu
Aprit tieši 35 gadi kopš balsojuma, kas mainīja vēsturi. 1991. gada 21. augustā toreizējās Augstākās padomes deputāti pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Un tas notika, kamēr turpat Doma laukumā rūca okupantu bruņumašīnas un virs parlamenta ēkas riņķoja padomju armijas helikopters.
21. augustā, pirms 35 gadiem noslēdzās Latvijas ceļš uz faktisku Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kad ir runa par Latvijas neatkarības atjaunošanu, sabiedrības apziņā vairāk iesakņojies 1990. gada 4. maijs, bet vēl tāls ceļš bija jānoiet. Tas kulminēja vairāk nekā gadu vēlāk. 1991. gada 21. augustā toreizējā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
35 gadus vēlāk, valsts augstākās amatpersonas un kādreizējie Augstākās padomes deputāti noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Un atminas, cik sarežģīts bija laiks no neatkarības atjaunošanas deklarēšanas līdz tās faktiskai atkaliegūšanai ar 21.augusta balsojumu, kas mainīja vēsturi.
"Ļoti trausls, visādu notikumu pilns. Asiņainās barikādes bija pa vidu. Visu laiku mūs mocīja nemiers, ka mums vajag! Atgūt pilnīgu brīvību, bet, saprotiet, te bija iekšā Baltijas kara apgabala galvenais komandpunks."
"Mūs biedēja to, kas var notikt, ja mēs nepakļausimies padomju likumiem. Mums bija sagatavots arī variants B, ka mēs, parlaments, sapulcējāmies rezerves jau norunātā vietā. Jaunā Ģertrūdes baznīca, ja gadījumā mūsu Augstākās padomes māja būs ieņemta."
"Nebija gaviļu, nebija prieka sajūtas, bet bija gan šī apziņa, ka beidzot važas ir nomestas un mēs dzīvojam brīvā valstī."
"Saprotiet, kad tu sēdi neaizsargāts.. Nevienam vairs nelūdzām mūs aizsargāt. Priekšā pliki akmeņi, cementa bluķi. Un tu sēdi zālē, un tu pa logu redzi, kā pa Jēkaba ielu brauc šie bruņu transporti. Ļoti liels paldies, protams, Indulim Bērziņam, kolēģim, kurš ieskrēja un skaļā balsī sauca: "Ātrāk, ātrāk balsojam! Ārā ir bruņu mašīnas. Mums tūlīt.. Nu Tauta gaida!" Un mēs arī tad nestrīdējāmies vairs par komatiem un burtiem, bet vienkārši balsojām."
"Man šķiet, ja 21. augustā nesekotu šis lēmums, konstitucionāls likums, ka mēs beidzam pārejas periodu, ka mums nav legālu sarunu partneru Maskavā, uz ko mūs toreiz spieda arī Rietumu sabiedrotie, tad mēs arī nepaspētu, Maskava attaptos, un, man liekas, tas process būtu sarežģītāks vai arī nebūtu noticis nekad."
Pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa toreizējo Augstākās padomes deputātu varoņdarbu pieminēja svinīgā Saeimas sēdē. Parlamenta priekšsēdētājas un valdības vadītāja uzrunas, klātesot arī Valsts prezidentam un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.
Faktisko neatkarību nesošais 21. augusta vēsturiskais balsojums atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no PSRS. Toreizējo notikumu dalībnieki pauž, ka arī mūsdienās, arī Saeimas vēlēšanu gaidās, varam no aizgājušā laika mācīties.
" Ir brīži valsts vēsturē, un ir pamatlietas, kur mums visiem jābūt vienotiem. Tas bija 4. maijs, tas bija 21. augusts. Protams, valsts dibināšana. Pamatlietas, kas mums jāapzinās, ka mums šī valsts ir un ka mums viņa ir jāveido pēc iespējas labāka. Līdz ar to mums ir jābūt valstiski domājošiem pilsoņiem. Tāpēc "viss ir slikti" ideoloģija, ka Latvija ir neizdevusies valsts un tā tālāk, tā ir ne tikai objektīvi nepareiza, bet tā ir pretvalstiska. Tas ir, protams, Krievijas naratīvs, ko mēs nedrīkstam atkārtot. Ja kāds to saka draugu vidū vai tamlīdzīgi, tad tomēr jāizrāda, ka tā tu nevari par Latviju runāt. Objektīvā salīdzinājumā mēs esam panākuši ļoti, ļoti daudz."
1990. gada 4. maijs, 1991. gada 21. augusts, laiks pirms tam un pēc tam. Ja kādam ir interese uzzināt ko vairāk par Latvijas ceļu uz neatkarības atjaunošanu, pie Saeimas nama ir izvietota šāda informatīva vides izstāde.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
