Uz saturu

Apsaimniekotāji: Cilvēkiem nav izpratnes par to, ka sava māja jāuztur pašiem

2023. gada 28. februārī 20:40

Kritiskā stāvoklī ir liela daļa Rīgas dzīvojamā fonda, un lielākoties par iemeslu tam kalpo pašu iedzīvotāju nevarēšana un negribēšana savu mājokli uzturēt. Tā atzīst namu apsaimniekotāji. Vienlaikus, viņuprāt, būtu lietderīgi ēkām, kurām jau konstatēti dažādi bojājumi, pastiprināt kontroli no valsts puses. Par jomu atbildīgajā ministrijā pauž – noteikumi jau ir, bet rezultātu redzēsim tuvākajos gados.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Situācija ap ēkām Krišjāņa Valdemāra ielā likusi kārtējo reizi aktualizēt jautājumu par to, kādā stāvoklī ir galvaspilsētas dzīvojamais fonds. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa namu ir novecojusi un sauc pēc remontiem. Taču, par spīti apsaimniekotāju aicinājumiem laikus atvēlēt naudu mājas sakārtošanai, nereti viss apstājas pie dzīvokļu īpašnieku durvīm, jo tieši viņi maksā par remontiem.

Gatis Roze
"Civinity" Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs

"Mēs paši īpašnieku sapulcēs saskaramies, ka cilvēki vienkārši negrib. Tas maksājums ir 3 eiro kvadrātmetrā, lai novērstu problēmu, vienkārši cilvēki negrib, un arī nav, ko maksāt pie šīm apkures cenām. Tā jau sociāla problēma kļuvusi, bet nedarīt nevar, jo tad būs viena Valdemāra iela, otra Valdemāra iela."

Daudziem gan vienkārši trūkstot atbildības par dzīvesvietu, jo šķiet, ka par visu viņu vietā sakārtos kāds cits. Apsaimniekotājiem ir pienākums būvniecības informācijas sistēmā publicēt ēku tehniskās apsekošanas atzinumus, un, viņuprāt, pastiprinot kontroli namiem, kam jau konstatētas problēmas, situāciju varētu uzlabot.

Gatis Roze
"Civinity" Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs

"Nav tādas atbildības sajūtas īpašniekiem, ka būvvalde var atnākt uz jebkuru ēku, nevis, ka kāds piezvanīs un pabrīdinās, bet, ka uz jebkuru ēku var atnākt, ja redzam atzinumā, ka tur ir problēmas, šīs darbības ir kūtras, es teiktu."

Ministrijā stāsta, ka papildu kontroles mehānismi jau ieviesti – 2021. gadā pieņemts regulējums, kas nosaka, ka ēku tehniskā apsekošana jāveic reizi 10 gados, tādēļ kopējā aina par dzīvojamā fonda stāvokli taps pakāpeniski. Ja šāds atzinums nebūs – mājas ekspluatāciju varēs aizliegt jebkurā brīdī un cilvēki no telpām tiks izlikti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mārtiņš Auders
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors

"Tos reālos datus redzēsim pēc 10 gadiem, kad tie apsekojumi būs būvniecības informācijas sistēmā."

Vienlaikus valdība šodien pieņēmusi izmaiņas, ka dažādus ar pārvaldīšanu saistītus jautājumus varēs pieņemt trešdaļa namu iedzīvotāju, nevis vairāk nekā puse kā tas bija līdz šim.

Mārtiņš Auders
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors

"Atkārtotā sapulcē dzīvokļu īpašnieki varēs izlemt to pašu jautājumu ar mazāk kā pusi balsīm. Varēs izlemt jebkuru, izņemot par pārvaldnieka maiņu, bet par mājas atjaunošanu varēs lemt."

Valdības atbalstītās izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm