Arodbiedrības nākamgad sagaida minimālās algas pieaugumu
Šodien pat vairāki svētki. 1. maijs ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, šajā datumā 1920. sanāca mūsu pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments. Tāpat šodien atzīmējam Darba svētkus. Arodbiedrības patlaban ierautas smagā cīņā par vērienīgiem Darba likuma grozījumiem, tāpēc šogad izvēlējas dienu atzīmēt ar īpašu vērienu.
Muzikālā ansambļa "deficīts" un lutinošu laikapstākļu pavadībā Uzvaras parkā arodbiedrības rīko 1. maija Darba svētku svinības. Teltis, skatuve, dziesmas, uzrunas, uzkodas un atspirdzinājumi. Strādājošo organizācijās atzīst, ka joprojām nepieciešams gana liels skaidrojošais darbs, lai Darba svētki sabiedrībā nebūtu ar tādu kā padomju laika pieskaņu.
"Pirmo reizi par tiem izlēma 1889. gadā. Vēl līdz boļševikiem bija vairāk nekā deviņi gadi (un viņi jau īstenībā vēl tobrīd bija menševiki, jo boļševiki bija absolūtā mazākumā, kad Parīzē starptautiskās strādnieku organizācijas izlēma, ka jāatceras tie notikumi, kas notika Čikāgā 1886. gadā. Tad bija 300 000 darbinieku streiks, kas prasīja astoņu stundu darba dienu."
Latvijas arodbiedrību saime vienā vai otrā veidā allaž atzīmējusi 1. maiju, bet ierasti tas nenotiek šādos lielos, plašos, publiskos pasākumus kā šodien. Organizācijās atzīst, ka tas ir saistīts ar patlaban Saeimā skatītajiem ļoti strīdīgajiem grozījumiem Darba likumā.
Atkāpšanās no koplīgumiem, iespējas atlaist arodbiedrības biedru, virsstundu apmaksas kārtības maiņa – šie ir galvenie punkti, kas minētā likumprojekta izskatīšanā izraisījuši tādu interešu cīniņu starp biznesa un darba ņēmēju organizācijām, kādu neesam redzējuši gadiem, ja ne gadu desmitiem.
"Tie vairāk nekā 23 tūkstoši, kas parakstījās… Paldies iniciatorei Ingai Vējiņai un arī jums visiem, kuri parakstījās, ka esat pret šo piemaksu samazināšanu. Cīņa vēl nav galā," sacīja Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece.
Līdzās uzsaukumiem ar sociāldemokrāta Raiņa citātu par to, ka bez cīņās nav uzvaras, pasākumā dažādas gan izglītojošas aktivitātes par darbinieku tiesībām, gan izklaidējošas nodarbes. Var arī ar bumbiņām balsot par to, kas labāk aizstāv darbinieku tiesības – arodbiedrības, valdība, darba devējs vai pats.
"Es varu vēl vienu ielikt. Mans koplīgums no arodbiedrības man paredz 10 papildu brīvdienas, atvaļinājumu gadā. Man, māmiņai, tā ir milzīga lieta. Es, piemēram, ļoti uzticos arodbiedrībai. [Kā jums šķiet, cik valdība dabūs?-red.] Es nezinu, varbūt viņi paši atnāks sametīs," saka Latvijas Veselības un sociālo aprūpes darbinieku arodbiedrības biedre Gunta Birzgale.
Arodbiedrību pārstāvji kopumā apmierināti ar cilvēku interesi par šodienas pasākumu, bet atklāj, ka ir, ko mācīties no saviem Rietumu kolēģiem, lai strādājošo organizācijas būtu gan skaļākas, gan stiprākas.
"Mums vēl ir daudz, kur tiekties, piemēram, kā Skandināvijā, kur šīs arodbiedrības ir daudz spēcīgākas, bet, kā es jau iepriekš publiskajā telpā esmu teicis, krīzes situācijas vai grūtības apvieno," saka Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šajās dienās arī izplatījusi paziņojumu, ka nākamgad sagaida minimālās algas pieaugumu, kā minimums, par 55 eiro – līdz 835 eiro mēnesī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
