Ārpus zonas piespiedu kārtā: pierobežā un mazapdzīvotās vietās trūkst uzticamu sakaru
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja nacionālās viesabonēšanas ieviešanu. Tā krīzes situācijās ļaus izmantot cita mobilā operatora tīklu, ja savējais ilgstoši nebūs pieejams. Operatoriem šāda iespēja būs jānodrošina līdz nākamā gada 1. jūlijam. Tikmēr Latgalē nepietiekams sakaru pārklājums joprojām kavē reģiona attīstību.
Krīzes situācijām tiek gatavota iespēja izmantot citu operatoru tīklu – taču Latgales pašvaldību un tūrisma pārstāvji vaicā, ko darīt ar sakaru trūkumu ikdienā? Vietām ilgstoši pazūd sakari un pat grūti sazvanīties, bet citviet skolās pašvaldības izvēlas satelītinternetu.
"Zemgales vidusskola, Randenes Pamatskola, Lauces Pamatskola, kur absolūti nav pārklājuma. Pašvaldība ir spiesta izmantot "Starlinku", pavisam citu internetu, nevis mūsu operatoriem, varbūt brīžiem pārmaksājot, bet mums ir jānodrošina izglītības process, lai skolās ir pastāvīgs internets."
Sakaru problēmas apgrūtina arī pašvaldības darbu, ārpus pagastu centriem pārklājums pasliktinās vai pazūd pavisam. Savukārt Latgales tūrisma nozarei jau tā sarežģītajā laikā nepietiekama sakaru kvalitāte ir papildu šķērslis. Arī Lielbornes muižā tagad izmanto "Starlink". Īpašniece stāsta, ka ar LMT mobilajiem sakariem bijusi apmierināta, taču pēc pārejas uz 5G interneta pieslēgumu kvalitāte būtiski pasliktinājusies.
"Mēs tik ļoti maz kļūstam šajā reģionā. Mums noteikti ir jāaktualizē šī problēma, jo cilvēki tāpat šeit brauc un sagaida, ka šeit būs tāda pati sakaru kvalitāte kā tur, kur viņi dzīvo ikdienā. Un, protams, šie te pakalpojuma sniedzēji, tūrisma, saņem šīs negācijas, ja tas tā nav."
Ludzas tūrisma centra vadītāja atzīst, ka pēdējos gados situācija kopumā ir uzlabojusies, tomēr sakaru problēmas joprojām apgrūtina gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju ikdienu.
"Ko tas nozīmē tūrisma cilvēkiem, – to, ka saimnieks nevar sazvanīt citu sev vajadzīgos kontaktus. Un tas nozīmē, ka viņš nespēj adekvāti uzturēt mājaslapu, būt iekšā dažādos portālos vai tīklos, vai saitēs, kur viņam jāuztur datubāze vai jābūt klāt. Nerunāšu ne par "Zoom" mācībām, ne par attālinātajiem darbiem, neko tamlīdzīgu, bet ko tas nozīmē tūristam? Tūristam tas nozīmē, ka viņš nevar sazvanīt saimnieku. Tas nozīmē, ka viņš saprot, ka tas pakalpojums nav labs vai nav pieejams."
Sakaru trūkums nav tikai nomaļu pierobežas ciemu problēma, vietējie norāda, ka pārklājuma nav arī atsevišķos posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.
"Es varu pilnīgi droši teikt, ka, braucot no jebkuras lielas pilsētas uz citu lielu pilsētu, piemēram, no Rēzeknes uz Daugavpili, no Ludzas uz Rēzekni, vai Balviem, pa ceļam, vai uz Krāslavu, vienmēr būs posmi, kur pārtrūkst sakari vai sakaru nav."
Latvijas mobilais telefons skaidro, ka pierobežā sakaru tīklu attīstīt ir sarežģītāk nekā citviet Latvijā. Meži un reljefs vājina signālu, bet jaunu bāzes staciju izbūvi apgrūtina arī purvainas teritorijas un dārga elektrības pievilkšana. Papildu ierobežojumi ir frekvenču izmantošanai, savukārt mazapdzīvotās vietās tīkla izbūve operatoriem bieži nav ekonomiski izdevīga.
"Lai mēs pierobežā varētu nodrošinātu tādu ļoti labu stabilu tīklu un ļoti, ļoti labus sakarus – šobrīd ir nepieciešams vairāk nekā simts papildus bāze stacijas. Tie ir ļoti, ļoti [lieli] naudas līdzekļi, un attiecīgi būtu šim procesam jānotiek tā, ka tajā vietās, kur ir mazāk apdzīvotas teritorijas, tur, kur ir sarežģīti šīs bāzes stacijas izvietot, sakari tomēr ir nepieciešami, – ir jānāk kopā dažādām organizācijām un kopīgi šis tīkls arī jābūvē."
LMT ieskatā pārklājumu varētu uzlabot, ļaujot operatoriem nomāt valsts infrastruktūru savu sakaru iekārtu izvietošanai. Vienlaikus uzņēmums vērtē arī sadarbības iespējas ar satelītpakalpojumu sniedzējiem. Taču daļa sakaru infrastruktūras jau ir operatoru rīcībā: nomai pieejams Latvijas Valsts radio un televīzijas centra optiskais tīkls, ko var izmantot interneta pakalpojumu nodrošināšanai.
"Jau šobrīd ir 70 teritorijas noteiktas kā atbalstāmas vietas, kurās šo tīklu var iznomāt ar samazinātu nomas maksu – tie ir 30% atlaide nomas maksai. Un tās ir vietas, kur 36 mēnešu laikā operatori nav nomājuši tīklu un snieguši pakalpojumu iedzīvotājiem, un kur uz vienu iznomājamo kilometru iedzīvotāju blīvums ir zem 20 personām. Tātad tās ir mazapdzīvotas teritorijas, kur ir nerentabli sniegt pakalpojumus. Tātad ar šo atlaidi valsts arī veicina operatoru interesi."
Pašlaik apstiprināšanai iesniegts priekšlikums atbalstāmo teritoriju skaitu palielināt līdz 130 un atbalstu attiecināt uz visu pierobežu. Tomēr, lai gan nomas atlaides pieejamas jau tagad, Latgalē šo tīklu izmanto vismazāk sakaru operatoru salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Savienojuma nodrošināšana līdz lietotājam prasa papildu ieguldījumus, kas mazapdzīvotās vietās operatoriem joprojām nav ekonomiski izdevīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
