Ārstniecības iestādēm riska fondā būs jāiemaksā lielākas summas

Arī publiskajā telpā arvien biežāk izskan stāsti, kā pacienti vai viņu piederīgie cīnās par to, lai valsts viņiem izmaksātu kompensācijas par mediķu pieļautām kļūdām. Visbiežāk tās saistītas ar pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu, kas radies mediķa darbības vai gluži pretēji – bezdarbības dēļ.

To apliecina arī skaitļi. Ja vēl pirms dažiem gadiem Veselības inspekcija saņēma 181 pacienta iesniegumu, tad šā gada desmit mēnešos jau 305. Līdz ar to arī būtiski kāpis kopējais atlīdzību apmērs – ja 2022. gadā kompensācijās pacientiem valsts izmaksāja 1,3 miljonus, tad šogad jau tuvu trīs miljoniem eiro.

"Kas nozīmē, ka ir diemžēl vairāk kļūdās. Tas nozīmē, ka kvalitāte sāk dažviet kļūt sliktāka, un tas nav labs signāls par veselības aprūpes sistēmu Latvijā," saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Kompensācijas tiek izmaksātas no Ārstniecības riska fonda, kuru veido pašu ārstniecības iestāžu un slimnīcu ikgadējās iemaksas. Tā kā fonds ir gandrīz izsmelts, valdība otrdien lēma palielināt šīs riska iemaksas, lai tajā nodrošinātu papildu līdzekļus.

Mainīta arī riska maksājumu aprēķina formula – tā tiks pielāgota pēdējo divu, nevis četru gadu – periodam. Izmaiņas maksājuma aprēķina formulā nodrošinās papildu 760 000 eiro, kas varētu nosegt nākamgad prognozēto deficītu.

Veselības ministrs saka – diemžēl mediķi kļūdās arvien biežāk un pacientiem ir tiesības par to prasīt kompensāciju: "Tā ir apdrošināšana! Apdrošināšana par katru ārstniecības personas darbu, ko viņš dara. Bet diemžēl ir kļūdas, cilvēciskas kļūdas, tas nav speciāli, bet tā ir kļūda, līdzīgi kā mēs apdrošinām mašīnu pret avārijām no citiem, līdzīgi kā mēs darām ar šiem incidentu, kas var notikt mums katram ārstam vai darbiniekam kļūdas dēļ, un par to ir jāmaksā, tu taisi apdrošināšanu."

Ar to nav mierā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un lielākā daļa reģionālo slimnīcu. Tām iemaksu palielinājums riska fondā iecirtīšot pamatīgu robu budžetā. Latvijas slimnīcu biedrība uzskata, ka valstij tieši būtu vairāk naudas jāiegulda, lai kāpinātu veselības aprūpes kvalitāti.

"Tā kā mēs zinām, ka uz doto brīdi budžetā nav plānots papildu tarifu palielinājums, no kā mēs varētu segt papildu izmaksas, tad slimnīcām noteikti ir jādomā, no kurienes varētu būt šis finansējums. Tas ir mazlietiņ aplami! No vienas puses, mēs atliekam savu pacientu ārstēšanu, jo valstij nav naudas, viņus ārstējot, un līdz ar to slimības tiek ielaistas, pacienti sūdzas ārstniecības riska fondā, un riska fonds ir spiests maksāt, ka mēs neesam laikus vai attiecīgi ārstējuši savus pacientus," saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs.

Savukārt Lielo slimnīcu asociācijā, kurā ietilpst Stradiņa, Austrumu un Bērnu slimnīca, norāda, – lai arī plānotais ārstniecības riska fonda izmaksu pieaugums ietekmēs kopējos izdevumus, tomēr klīniskās universitātes slimnīcas saprot – pieaugums ir pamatots.