Ašeradens: Rimšēviča palikšana amatā būs smags jautājums Latvijas reputācijai

"Ir taisnība, ka likumdevējs ir iedevis bankas prezidentam praktiski neierobežotu mandātu uz viņa termiņa laiku, un viņš ir atceļams tikai divos gadījumos – nāves gadījumā un notiesājoša sprieduma gadījumā," piebilda Ašeradens.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija Latvijas finanšu sektorā nav laba un tam ir vairāki aspekti. "Pirmā problēma, ir tā, ka ASV kolēģi ieradīsies nākamo divu nedēļu laikā un tad arī skaidros precīzi, kas ir šie pārkāpumi un kas būtu darāms tālāk. Otra daļa – "ABLV Bank" atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārraudzībā un šobrīd nav īsti skaidrs modelis, kā varētu šo krīzi vadīt, jo Latvijas Bankas prezidents nav atgriezies savā darbavietā. Ir jādomā, kurš strādās ar ECB un kādā veidā mēs rīkosimies," pauda Ašeradens.

Ministrs arī minēja, ka šobrīd valdībai nav nodoma bankā ieguldīt publiskos līdzekļus. "Vienīgais, ko šobrīd varu pateikt, tā ir sistēmiska banka un maz ticams, ka tas būs bez sekām. [..] Es aicinātu šobrīd gan nepārspīlēt situāciju un meklēt iespējamos risinājumus, lai stabilizētu bankas darbību," pauda Ašeradens.

Viņš uzsvēra, ka šodien plānotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses konference ir ļoti svarīga, jo Latvijas ir nonākusi visu pasaules starmešu gaismā. "Šobrīd mēs tiešām ar milzīgu uzmanību gaidām, kāds būs organizācijas situācijas vērtējums, lai arī mēs varētu sākt formulēt no valdības puses savu pozīciju, jo līdz šim mums ir pieejama informācija tikai no medijiem, bet šī situācija bieži vien ir pretrunīga," sacīja ministrs.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka amatpersonām nevajadzētu būt amatā ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem.

Intervija ar Arvilu Ašeradenu

Jau vēstīts, ka, lai analizētu radušos situāciju, šodien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kā arī Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēde, informāciju sola sniegt arī KNAB.

Sāktās izmeklēšanas iemeslus KNAB pagaidām neatklāj, taču publiskajā telpā visbiežāk izskan versija, ka Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana varētu būt saistīta ar "Norvik banku", kuras īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs apgalvojis, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds kopā ar kādu augstu finanšu sektora amatpersonu no viņa izspieduši kukuli.

Sprūds pērn aizturēts cita kriminālprocesa ietvaros. Viņu pēc rekordlielās drošības naudas iemaksāšanas piektdien izlaida no Rīgas Centrālcietuma. Iespējams, bijušais administrators sācis sadarboties ar izmeklēšanu, kas varētu būt novedis pie Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanas. Martinsonu KNAB aizturēja piektdienas, 16. februāra, vakarā un no izolatora atbrīvoja svētdienas vakarā.

Piektdien KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā, kā arī privātīpašumā Langstiņos. Savukārt sestdienas pievakarē Rimšēvičs pats ieradies KNAB.

Jāpiebilst, ka dienu pirms kratīšanām Rimšēvičs devies atvaļinājumā un aizbraucis uz Spāniju, tā liecina neoficiāla informācija.

Jau vēstīts, ka KNAB nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.