ASV aizsardzības ministrs vizītē Rīgā atzīst, ka Krievija pašlaik ir lielākais drauds Eiropai

Šī ir pirmā ASV aizsardzības ministra vizīte Latvijā kopš 1995. gada, kad Bila Klintona prezidentūras laikā Latviju apmeklēja toreizējais aizsardzības ministrs Viljams Perijs. Tad Latvija vēl nebija NATO dalībvalsts. Trešdien, tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām, Ostins pauda, ka ASV turpinās stiprināt Baltijas reģiona drošību un viņa vizīte tam ir apliecinājums.

"Amerikas Savienotās Valstis vienmēr turpinās pildīt savu apņemšanos stiprināt un sargāt mūsu Baltijas valstu brīvību un suverenitāti. Mēs esam vienoti ar jums, par jūsu brīvību, demokrātiju un drošību. Esmu šeit ieradies Eiropai un visai pasaulei kritiskā laikā. Kamēr šeit stāvam, Krievija turpina iznīcināt Ukrainu un tās cilvēkus. Ukrainas cilvēki šobrīd izcīna vēsturisku cīņu, kurā viņi apliecina, ka ir pelnījuši dzīvot brīvībā, nevis zem Krievijas zābaka," vērš uzmanību ASV aizsardzības ministrs.

Ostins vēlreiz apliecināja, ka NATO 5. pants ir svēts – jebkura agresija pret kādu alianses dalībvalsti tiek un tiks uztverts kā uzbrukums visai NATO. Turklāt Kremļa saimnieks Putins, sākot karu Ukrainā, aliansi ir padarījis vēl spēcīgāku un vienotāku.

"Prezidentam Putinam šķita, ka viņš ar savu agresiju var sašķelt NATO, bet realitāte ir tāda, ka viņš ir panācis pretējo. NATO alianse šobrīd ir vienotāka un spēcīgāka nekā jebkad. ASV jau ir apliecinājusi savu klātbūtni austrumu flangā, un mēs turpināsim rotēt savus spēkus Baltijas reģionā, tostarp arī Latviju. Būsim atklāti – Krievijai NATO nav jāuztver kā drauds, jo NATO ir aizsardzības alianse. Tomēr Krievijai ir svarīgi saprast, ka jebkurš uzbrukums NATO dalībvalstij automātiski nozīmēs karu pret visu NATO,’’ teic Ostins.

Vizītes laikā pārrunātas arī divpusējās sadarbības stiprināšanas iespējas, tostarp bruņojuma jomā – Latvija no ASV ir iegādājusies "Black Hawk" helikopterus, kā arī plāno pirkt "HIMARS" raķešu artilērijas sistēmas. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tiekoties ar augsto viesi, akcentēja, ka, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, Latvijai būtiski būtu saņemt arī pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu bruņojumu.

"Mēs esam maza valsts, kuras robeža ar Krieviju ir arī ārējā robeža NATO un Eiropas Savienībai. Tāpēc mēs esam satraukti par Krievijas imperiālajām ambīcijām. Mūsu militārās iespējas un budžets ir relatīvi mazs. Es ļoti novērtētu, ja militārā un finansiālā palīdzība būtu lielāka, jo mums ir nepieciešams jauns aprīkojums mūsu bruņotajiem spēkiem. Mūsu prioritātes ir absolūti skaidras, mums ir nepieciešamas raķešu sistēmas, kas, kā mēs redzam, ļoti labi palīdz aizsargāt Ukrainas brīvību un suverenitāti. Tāpat nepieciešama pretgaisa aizsardzība un, protams, krasta aizsardzība," norāda Pabriks.

Pentagona amatpersona izteica Latvijai atzinību par sniegto militāro, humāno un politisko atbalstu Ukrainai. Ostins piebilda, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem dara daudz, lai Ukraina šajā kara uzvarētu. ASV katru nedēļu ar Ukrainu apspriežot vajadzīgos ieročus un kara gaitu, lai izprastu, kādi ieroči ir nepieciešami. Amerikas Savienotās Valstis vēlreiz apliecināja, ka turpinās palīdzēt Ukrainai, nogādājot spēcīgus ieročus, un darīs to tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.