Kādas mācības gūtas, lai līdzīga traģēdija neatkārtotos? Un kā dzīvot tālāk bojāgājušo tuviniekiem, kamēr spriedums lietā cerēto mierinājumu nesniedz?
Dokumentālās filmas autori ir žurnāliste Kristīne Žilde-Krēvica, režisore Anna Šteinberga un operators Renārs Muskars.
Desmit gadu laikā kopš traģēdijas TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienestā ir sakrāts milzīgs arhīva materiālu apjoms, kas aizved atpakaļ drūmajā 2013. gada 21. novembra pievakarē.
Veidoti neskaitāmi sižeti, pieprasot būvnieku atbildību un sekojot tiesas procesam, bet – pāri visam – centieni aizrakties līdz galvenajai atbildei – kā miera laikos cilvēks var tikt nogalināts, aizejot uz veikalu pēc paciņas cukura?
"Liktenīgajā dienā biju darbā. Ēters sākās plkst. 19.00, un uz to laiku Ziņu dienestam no glābējiem vēl bija pavisam skopa informācija. Sākumā cirkulēja versijas par sprādzienu un vienu vai diviem bojāgājušajiem. To nakti ar operatoru Andreju Skangalu pavadījām pie veikala drupām. Tāpat arī nākamās dienas, filmējot un klusībā jūtot līdzi katram tuviniekam, kurš cerīgi vēl raugās drupu virzienā," atminas filmas autore Kristīne Žilde-Krēvica.
Filmas "Atceries Zolitūdi" uzdevums ir ne vien atgādināt par notikušo caur cietušo un piederīgo stāstiem, bet arī ar ekspertu palīdzību apkopot būvniecības nozarē notikušās (un nenotikušās) izmaiņas.
Vai esam droši, ka Zolitūde nekad nevar atkārtoties?
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
