Otrdien, 17. janvārī, Jēkabpils pašvaldība ļāvusi atgriezties mājās cilvēkiem plūdu visvairāk skartajās teritorijās, jo pamazām no ūdens izdodas atbrīvot arī Daugavas kreiso krastu. Tiem, kas mājokļus jau apskatījuši, lielākoties izmirkusi malka un pārplūdināti pagrabi, bet ir arī pa kādam nopietnākam postījumam. Atsevišķās pilsētas apkaimēs ūdens atsūknēšana gan var aizņemt līdz pat nedēļai.
Romualds Daugavas krastos dzīvo 11 gadus, un tādus plūdus kā pagājušajā nedēļā piedzīvoja pirmo reizi. Ūdenslīmenis kāpis zibenīgi – par 15 centimetriem stundā. Patlaban tas atkāpies jau līdz mājas pamatiem, lielāko postu rada straumes atstātie vižņi.
Romualds Rimcāns
jēkabpilietis
"Šeit bija viss žogos, tur divus metrus uz priekšu ir placītis, tur vēl tāds fundamenta mūris, tas vēl paglāba. Visi žogi, durvis, viss, logā vēl iekšā iegāja, logs izlauzts, visi betona stabi, vārti, viss tur ir nolauzts. Pagrabs pilns līdz grīdai, stūrītis tur sāka jau pelēt, var just. Ja Daugavā līmenis nokritīsies, tas pats aizies no pagraba, viss izies laukā, bet, kamēr ūdens stāv lejā, tas nekur neies, tur vižņi, nevar tikt apakšā."
Gan pašu māju, gan izmirkušo malkas šķūni izžāvēt varēs tikai pavasarī, taču saimnieks notikušo uztver ar izpratni – dabai nepavēlēt un, upes krastā dzīvojot, ar to jārēķinās.
"Nu, kas tur, grīda samirkusi no apakšas – no pagraba. Tur viss, tagad būs pelējums un visu vajadzēs kaltēt, žāvēt, grīdu celt, laminātu – visu augšā. To pusi, kas zem pagraba, to istabu visu. Nu, nezinu, vai vērsīsimies pašvaldībā pēc atbalsta, ja saimniece ies, tad ies," saka jēkabpilietis.
Otrdien, 17. janvārī, Jēkabpils novada dome lēmusi, ka pamazām mājās var sākt atgriezties arī kreisajā krastā – Bebru un Neretas ielu apkaimē dzīvojošie. Tie, kuriem applūdušas akas, var izmantot ūdeni no diviem brīvkrāniem. Kopumā vietās, kur ūdens atkāpies, atgriezties ir droši – ir gan siltums, un strādā arī ūdens novades sistēmas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Artūrs Smagars
SIA "Jēkabpils ūdens" valdes loceklis
"Mums plūsma ir palielinājusies uz attīrīšanas iekārtām, bet pagaidām viss kārtībā, tiekam galā, kanalizācija funkcionē, cilvēki pakalpojumu var izmantot."
Ūdens atsūknēšana joprojām notiek vairākās pilsētas vietās. Pilnīga atbrīvošanās no ūdens var aizņemt līdz pat nedēļai, prognozē atbildīgie.
Pilsētas atkopšanās prasīs laiku, un darba netrūks arī māju īpašniekiem. Pašvaldībā ir spēkā saistošie noteikumi par palīdzību dažādu katastrofu gadījumā, kuros noteikts atbalsta apmērs postījumu novēršanai.
"Tas ir līdz divām minimālajām algām, tas nav nekāds liels atbalsts, bet tomēr uz kaut kādu brīdi ir atspaids."
Kādu atbalstu sniegs valdība, dome vēl nav interesējusies.
"Par finansējumu, atbalstu mēs ar viņiem neesam runājuši, jo tas šobrīd nav ētiski. Vispirms ir jāizdara darbi, nevis uzreiz jāsaka, ka "mums ir problēma, dodiet tik naudu", tā arī nav pareizi," spriež Ragainis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pašvaldība turpinās novērot dambi un arī to stiprināt, ja būs nepieciešams. Lai gan daudzviet Daugava no vižņiem jau atbrīvojusies, talkā norīkoti arī ekskavatori, kas palīdz salauzt lielākos ledus sablīvējumus.
To, ka situācija ar applūšanu Jēkabpilī joprojām ir mainīga, apliecina šīs dienas notikumi, jo straume pēkšņi izskaloja ceļu "Ošukalna" apkaimē. Ceļa nogruvums izveidojās Daugavas kreisajā krastā, netālu no kokapstrādes uzņēmuma "Ošukalns". Dabas stihijā applūda gandrīz visa uzņēmuma teritorija, dabā nokļuva arī aptuveni tūkstoš litru motoreļļas. Apkaimē daudzviet izveidojušies tādi kā dīķi, no kuriem pašvaldība vēl tikai sākusi atsūknēt ūdeni. Pašvaldības dienesti jau sākuši nostiprināt izskaloto ceļa posmu.
