Aug pieprasījums pēc elektriskajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti
Attīstoties dažādiem elektriskajiem braucamrīkiem, arvien pieejamāki kļūst arī ar baterijām darbināmi palīglīdzekļi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. No šā gada šādas iekārtas iekļautas arī valsts apmaksāto palīglīdzekļu sarakstā. Nepieciešamība pēc šādām iekārtām gan ir krietni lielāka nekā to iegādei pieejamais valsts finansējums, vēsta TV3 Ziņas.
Pēc smagas auto avārijas maija sākumā uz laiku ratiņkrēslā nonācis arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Ātri saprotot, ka esošā infrastruktūra nav piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iegādājies elektrisku, jebkuram ratiņkrēslam pievienojamu vilcējriteni.
"Viņi padara ikdienas pārvietošanos desmitkārt satbilāku, tu vari pārvarēt šķēršļus. 80% no infrastruktūras nebūtībām, lielu daļu jau tu vari pārvarēt ar šo. Un es varēju kļūt par normālu sabiedrības locekli – es varēju Jāņus nosvinēt, koncertā biju."
Kopš iegādes Kulbergs nobraucis jau vairāk nekā 200 kilometru. Tas licis saprast, ka šādu vai līdzīgu elektrisko palīglīdzekli, lai varētu atgriezties sabiedrībā, būtu nepieciešams nodrošināt katram cilvēkam ar kustību traucējumiem.
"Cilvēks kļūst sociāli ekonomiski aktīvs, tev vairs nav vajadzīgi sociālie dienesti, lai tiktu līdz veikalam, līdz ārstam, līdz darbam, tu vari būt sociāli aktīvs, jo būsim godīgi – tā infrastruktūra neuzlabosies arī nākamgad."
Viens šāds vilcējritenis ir arī apvienības "Apeirons" rīcībā. Turklāt pēc viņu un citu organizāciju aicinājuma, šādas un līdzīgas elektriskas iekārtas no šī gada nonākušas arī valsts apmaksāto palīglīdzekļu sarakstā.
"Liekas, ka tā ir tāda ekstra, bet patiesībā tā ir ārkārtīgi liela dzīves nepieciešamība, jo pārvietoties pa Rīgas vai citas pilsētas ielām ir sarežģīti. Un tā ir tā kvalitāte, ko mēs bieži aizmirstam. Mēs runājam par kvantitāti, cik daudz ratiņkrēsli ir izdalīti, bet mēs nerunājam par kvalitāti, ko tas viens vai divi ratiņkrēsli ir dzīvē mainījuši."
Labklājības ministrijā saka – šogad vilcējriteņus ar valsts atbalstu ieguvuši 29 cilvēki, vēl 124 elektriskos ratiņkrēslus. Ministrijā gan atzīst, vajadzība un interese par tiem ir krietni lielāka un pēc šādiem palīglīdzekļiem ir arī rindas, jo ne visi tos var atļauties iegādāties ar līdzmaksājumu vai paši. Visiem gan palīdzēt neļauj ierobežotais budžets.
"Nevarētu teikt, ka ir ļoti slikti, bet nevarētu teikt, ka ir arī ideāli. Nopietni tajā virzienā strādājam. Protams, vēl viens aspekts ir finansējuma diemžēl trūkums. Mums ir budžetā bāzes izdevumi, kas pēc būtibas pasen nav mainījušies. Reizēm diemžēlm ir situācijas, ka kādu brīdi rindā ir jāpagaida."
Labklājības ministrijā arī vērš uzmanību – dažādi pārvietošanās palīglīdzekļi ir tikai viena sadaļa, ko tai jānodrošina. Nauda jāatvēl arī protēzēm, ortozēm un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas var palīdzēt cilvēkiem atgriezties ikdienas dzīvē. Apeirona prāt, ieguvēji būtu visi, ja atbildības sadalītu – tehniskos palīglīdzekļus Labklājības ministrijai, kamēr medicīniskos – Veselības ministrijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
