Augstskolās ieviesta jauna vērtēšanas sistēma studentu uzņemšanai; ko tā paredz?
Daļai potenciālo studēt gribētāju satraukti par to, ka viņu eksāmenu rezultāti pēkšņi kļuvuši mazāk vērtīgi un tas var ietekmēt iespējas iekļūt budžeta grupā. Tas tādēļ, ka šogad ieviesta jauna eksāmenu salīdzināšanas sistēma – priekšrocības dodot tiem jauniešiem, kas zināšanas pierādījuši, kārtojot augstākā līmeņa pārbaudes darbus, vēsta TV3 Ziņas.
Šogad 12. klašu skolēniem pirmo reizi bija iespēja izvēlēties kādā līmenī kārtot centralizētos eksāmenus – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā. Jo lielāka pakāpe, jo eksāmens grūtāks un attiecīgi arī stājoties augstskolās katrai pakāpei ir savs vērtējums.
Jaunā kārtība satraukusi daudzus iepriekšējo gadu absolventus, kam šādas izvēles iespējas nebija.
Noteikumi paredz, ka, uzņemot studentus augstskolās, šī gada augstākās pakāpes eksāmena vērtības koeficients ir viens, optimālā līmeņa 0,75, bet vispārīgā – 0,50. Tiem, kas skolu pabeiguši pagājšgad vai vēl agrāk, eksāmenu vērtība būs 0,75 – tātad, augstākās pakāpes kārtotājiem ir priekšrocības.
"Sanāk matemātikā bija 84%, latviešu valodā 86 un tas viss tagad tiktu pielīdzināts kā 63 un 64,5%."
Lakija jau nākamgad plānoja apgūt jaunu profesiju, kur pie iestāšanās vērā ņemtu vidusskolas eksāmenu rezultātus. Viņas sniegums bija tuvu maksimumam, bet tagad – saruks par ceturtdaļu, tādējādi ietekmējot iespējas iekļūt budžetā, kas arī ir galvenais raižu iemesls.
"Piemēram, bija LU finanšu menedžments – tur bija 1-2 vai divas budžeta vietas un ar 60% ir maza iespēja, ka to varētu dabūt,bet tas ir finansiāli svarīgi," spriež studente.
Teorētiski ikvienam ir iespēja pieteikties eksāmena pārkārtošanai, taču tas maksā naudu, piemēram, LU – 51 eiro. Turklāt, pieteikšanās pārkārtošanai notika jau pavasarī, līdz ar ko šogad uzlabot rezultātus vairs nebūs iespējams.
Izglītības satura centrā gan uzskata – situācija nav tik dramatiska, jo augstākā līmeņa eksāmeni esot krietni, krietni grūtāki par optimālo.
"Tas nozīmē, ka augstākā līmeņa rezultāti kopumā nebūs tikpat labi kā optimālā līmeņa, līdz ar to tikpat labi var izveidoties situācija, ka skolēns, kas ir kārtojis optimālā līmeņa eksāmenu un dabūs, piemēram 100%, aiziet pa priekšu tam ,kurš kārtojis augstākā līmeņa eksāmenu un dabūjis minimālo punktu skaitu."
Vienlaikus centrā neslēpj – mērķis ir panākt, ka augstākā līmeņa zināšanas pierāda arvien vairāk jauniešu un novērtēt viņus tāpat kā iepriekšējo gadu absolventus nebūtu korekti.
"Es uzskatu, ka radītais risinājums ir godīgs pret relfektantiem, lai mēs pareizi katram iedotu to vietu ranžējumā pēc tā snieguma, kas viņam atbilst," norāda Valsts izglītības satura centra direktore.
Studentu iespējamajai neapmierinātībai un neizpratnei gatavas ir arī augstskolas, jo liela daļa studēt gribētāju jauno kārtību varētu būt palaidusi garām. Pagaidām gan interese no jauniešiem ir niecīga.
"Nav lielas intereses, nav arī daudz satrauktu zvanu vai epastu par to, kā nu viņam būt, ko nu tagad darīt un kas nu tagad notiks."
Tas gan varētu būt skaidrojams ar to, ka pieteikšanās studijām sāksies jūlijā un izmaiņas daudzi piefiksēs tikai tad. Vienlaikus arī augstskolā pauž pārliecību – jauniešu, kas spēs uzrādīt labus rezultātus augstākajā līmenī, nebūs tik daudz.
"Tā jēga kārtot uz augstāku līmeni ir tikai tad, ja ir ļoti liela pārliecība, ka esat optimālajā līmenī bijis tuvu maksimumam vai, ja esat būtiski uzlabojis zināšanas, kas bija vidusskolā – pretējā gadījumā jūs neiegūsiet nebūs tāds rezultāts, kas jums dod priekšrocības," saka LU Studiju servisa departamenta direktors.
Universitātē arī norāda – šogad nav būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas būtu pieteikušies eksāmenu pārkārtošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
