Krievija karalaukā Ukrainu nu jau pārspējusi arī tehnoloģiski, jo spēj daudz ātrāk un vairāk saražot dronus. Ar tik skarbu atziņu nācis klajā Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Valērijs Čurkins. Viņš trešdien attālināti uzrunāja dalībniekus aizsardzības inovācijām veltītajā starptautiskajā "Drone Summit", kas Rīgā norisinājās pirmo reizi.
Starptautiskais dronu samits Rīgā pulcējis ap 1500 dalībnieku – politiķus, ekspertus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 valstīm. Savas inovācijas demonstrē ap 100 uzņēmumu, arī aviobūves milzis "Airbus", arī Latvijā ražotie droni ar nosaukumu "Pastnieks". Uzņēmums ieguvis tiesības tos piegādāt Ukrainai.
"Aktīvi lieto mūsu dronus tieši frontē. Dotajā brīdī mums ir arī labas atsauksmes no ukraiņiem, no mūsu partneriem," saka uzņēmuma "DK Unity" valdes loceklis Ivans Luca.
Premjeres Evikas Siliņas (JV) vērtējumā, Latvija kļuvusi par līderi dronu inovāciju jomā. Un pēc Latvijas iniciatīvas pagājušā gada sākumā tika izveidota starptautiskā dronu koalīcija, lai palīdzētu Ukrainai.
"Ir atbraukuši viesi no daudzām pasaules valstīm, pat no Austrālijas. Tas nozīmē, ka Latvija savu vietu pasaules kartē kā dronu koalīcijas līdere ir ieņēmusi. Pie mums brauc gan, lai padalītos ar savu pieredzi, gan lai no mums mācītos, lai gan ar mums kopā veidotu jau partnerību," teica Siliņa.
Redzot, cik liela ir dronu nozīme karadarbībā, kopš pagājušā gada Latvija sākusi attīstīt dronu armiju.
Andris Sprūds (P)
aizsardzības ministrs
Droni ir un būs vēl vairāk. Dronu apmācībai, testēšanai absolūti ir jāturpinās un jāpastiprinās. Un ir jāveido atbilstoša struktūra. Tai nav jābūt obligāti izceltai ārpusē kā pilnīgi autonomiem spēkiem. Tiem ir jābūt integrētiem mūsu bruņotajos spēkos.
Dronu koalīcijā ir 18 valstis, vēlmi pievienoties tagad izteikusi Beļģija un Turcija. Koalīciju kopā ar Latviju vada Lielbritānija.
"Dronu karadarbība patiešām ir mūsu, kā NATO dalībvalstu, kolektīvās aizsardzības nākotne. Tas ir arī veids, kā Ukraina var turpināt cīnīties. Ja aplūkojam, cik cilvēku tiek nogalināti frontē, tad tagad vairāk krievu nogalina ar droniem, nevis ar artilēriju," teica Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Lūks Polards.
Samitu bija plānojis apmeklēt Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Valērijs Čurkins. Taču Ukraina šobrīd piedzīvo masveidīgus uzbrukumus, tāpēc vizīte atlikta. Čurkins dalībniekus uzrunāja attālināti. Viņa vēstījums par karadarbības gaitu bija kā auksta ūdens šalts.
"Skarbā patiesība ir tāda, ka Krievija mūs tehnoloģiski ir pārspējusi. Visbīstamākais, ka tā mūs ir pārspējusi arī ātruma un mēroga ziņā. "Shahed" vairs nav vienkārši drons, tā ir platforma, vesela sistēma. Ienaidnieks pielāgojas, ienaidnieks izvērš masveidīgu ražošanu, ienaidnieks attīstās straujāk par mums. Jā, mēs saņemam palīdzību un esam dziļi pateicīgi katrai valstij, kas mūs atbalsta. Bet pārāk bieži mēs saskaramies ar problēmu, kurai ir viens un tas pats cēlonis – miera laika domāšana karalaika apstākļos. Procesi aizņem mēnešus, bet karalaukā nozīme ir katrai stundai," teica Čurkins.
Kā uzsver Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks, droni jāražo straujāk un ražotnēm jābūt uz vietas, Ukrainā. Starptautiskā dronu koalīcija ir apņēmusies kāpināt palīdzību. Pērn Ukrainai tā piešķīra nepilnus divus miljardus eiro, šogad paredzēts atvēlēt 2,75 miljardus eiro.
