Baltijas valstis aicina stingrāk vērsties pret Krieviju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piektdienas rītā uzņēma kolēģes – Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas valdības vadītāju Ingrīdu Šimonīti. Lai gan savstarpējā saziņa starp amatpersonām notiek pastāvīgi, šī ir pirmā reize kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Baltijas Ministru padomes formātā notiek šāda – trīspusēja un oficiāla tikšanās.

Svarīgākie darba kārtības jautājumi saistīti ar drošības situāciju reģionā – palīdzību Ukrainai un sankcijām pret Krieviju. Starp premjeriem liela vienprātība – var darīt un arī jādara vairāk, lai Kremlī mītošie nākotnē neizdomā savu militāro agresiju izvērst vēl plašāk.

"Mēs Baltijas valstīs saprotam. Krievija ir jāaptur Ukrainā. Ukrainai ir jāuzvar. Mūsu mērķis ir lauzt Krievijas imperiālistisko domāšanu, tieksmi un rīcību, ko viņi joprojām pasaulei parāda," pauda Kariņš.

"Mūsu atbalsts Ukrainai turpināsies, līdz Ukraina šajā karā uzvarēs. Jebkādas sarunas par mieru vai pamieru šobrīd ir pārsteidzīgas un arī bīstamas. Pauze būtu Krievijas militārajās interesēs un var dot iespēju sagatavot jaunus uzbrukumus," teica Kallasa.

Tāpat sanāksmē apspriests par gadsimta projektu dēvētais "Rail Baltica" un tā loma arī drošības ziņā, ņemot vērā apgādes iespējas. Runāts arī par enerģētikas jautājumiem. Lietuvas premjere, kuras valstī esošais Klaipēdas terminālis ir izšķirošs reģiona nodrošināšanā ar gāzi, bija optimistiska, taču konkrēti neatbildēja, vai šā resursa Baltijas valstīm pietiks.

"Lai gan sākot šo projektu, tas tā nebija domāts, tagad Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis ir kļuvis par reģionālas nozīmes projektu. Mūsu prioritāte, runājot par šā termināļa jaudas izmantošanu, ir enerģētiskā drošība visam mūsu reģionam. Lietuvai un arī kaimiņvalstīm," norāda Šimonīte.

Valstu vadītāji solīja arī turpmāk būt vienoti jautājumos, kas visplašākajā mērā skar Krievijas agresiju un par kuriem baltiešiem nereti jāpārliecina samiernieciskie Rietumu kolēģi.

2023. gadā prezidentūru Baltijas Ministru padomē pārņems Igaunija, un sagaidāms, ka nākamā triju premjeru tikšanās notiks jau februārī Tallinā.