Baltijas valstu prezidenti: Lēmums par sliežu nojaukšanu ir jāpieņem kopīgi
Ja tiktu panākta vienošanās par sliežu demontēšanu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, šāds lēmums Baltijas valstīm būtu jāpieņem kopīgi. To atzinuši visu trīs valstu prezidenti pēc Rīgā aizvadītās tikšanās. Sarunās galvenā uzmanība veltīta drošības situācijai reģionā un jaunākajiem centieniem panākt mieru Ukrainā.
Tuvojoties gada nogalei, par tradīciju kļuvusi Baltijas valstu prezidentu tikšanās. Šoreiz tā notika Rīgā. Apspriežot aizsardzības spēju un Austrumu robežas stiprināšanu, aktualizēta Latvijā aizsāktā diskusija par dzelzceļa sliežu iespējamu nojaukšanu pie Krievijas un Baltkrievijas robežas.
"Es informēju arī savus Baltijas valstu kolēģus par tiem jautājumiem, pie kuriem šobrīd strādā gan mūsu bruņotie spēki, gan izvērtējumu saistībā ar pretmobilitātes pasākumiem arī uz dzelzceļa. Un mēs turpināsim koordinēties šajā jautājumā. Lēmumi, kā jūs zināt, nav pieņemti," norāda Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Visas trīs valstis austrumu pierobežā veido Baltijas aizsardzības līniju, un prezidenti bija vienisprātis, ka kopīgam jābūt arī lēmumam par sliežu demontēšanu, ja tāds tiktu pieņemts.
"Ja mēs to darīsim, mums tas jādara kopā. Šī ir jauna ideja. Mēs to nodosim ministriem apspriešanai. Un pēc tam pieņemsim lēmumu," vērsa uzmanību Igaunijas prezidents Alars Kariss.
"Protams, mūs ir ļoti ieinteresējusi jaunā iniciatīva par dzelzceļa sliežu nojaukšanu uz Austrumu valstīm. Es domāju, ka tā ir daļa no pretmobilitātes pasākumiem, ko mēs apsveram. Būt grūti iedomāties ekonomiskās sadarbības turpināšanu, ja mēs vienlaikus ieviešam pretmobilitātes pasākumus. Baltijas aizsardzības līnijai jābūt mūsu nocietinājumam pret ienaidniekiem. Jo koordinētāk mēs rīkojamies, jo efektīvāks būs rezultāts," pauž Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Apspriežot situāciju Ukrainā, prezidenti atzinīgi novērtēja ASV centienus izbeigt karu. Taču iespēju vienoties par mieru viņi vērtē skeptiski, jo nekas joprojām neliecina, ka Krievija būtu gatava izbeigt karu.
"Mums ir jāmotivē un jātuvina Krievija sarunu galdam. Kā mēs to varam izdarīt? Ar spēku. Pirmkārt, es gribētu uzsvērt sankciju nozīmi. Šobrīd mēs apspriežam sankciju 20. kārtu, kas būtu jāvērš pret Krieviju. Un, protams, konsekvents un spēcīgs militārais atbalsts Ukrainai," saka Nausēda.
Turklāt, kā uzsver Igaunijas prezidents, svarīgi ir panākt ne vien kara izbeigšanu, bet arī nepieļaut tā atkārtošanos: "Jebkurā Ukrainas miera plānā ir jāiekļauj skaidras prasības Krievijai un uzticamas drošības garantijas Ukrainai, lai novērstu kara atkārtošanos. Igaunijas valdība ir apliecinājusi gatavību sniegt ieguldījumu drošības garantēšanā, ieskaitot karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu."
Rinkēvičs vērsa uzmanību tam, ka nekādus lēmumus miera sarunās nedrīkst pieņemt bez Eiropas un Ukrainas dalības: "Eiropai un Ukrainai jābūt pie galda, nevis uz galda."
Lai gan Baltijas valstu prezidentu vērtējumā iespēja panākt Krievijas un Ukrainas vienošanos šobrīd ir minimāla, šos centienus viņi mudina turpināt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
