Lielākie grauzēji Latvijā jeb Eirāzijas bebri ir izvēlēti par 2020. gada dzīvniekiem mūsu valsī. Reiz medību dēļ nebija palicis neviens bebrs Latvijā, bet nu tie tika atkal ievesti un populācija atjaunojās.
Bebri Rīgā un pilsētas apkārtnē ir pastāvīgi iedzīvotāji, bebrus vairs pat cilvēku klātbūtne īpaši nesatrauc.
Īpaši ērti bebri ir iedzīvojušies Juglas ezera krastā, kas piekļaujas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijai. Brīvdabas muzeja teritorijā bebri ir redzēti jau pirms teju desmit gadiem. Kopš tā laika bebru skaits ir pieaudzis, taču atšķirībā no citiem dzīvniekiem, bebri muzeja teritorijas dziļumā neklejo un kokus negāž.
"Mums teritorijā ir vismaz divi zaķi, mums ir stirna, mums ir vairākas lapsas, bet, ka bebrs būtu gājis tālāk. Viņam nav nekādas vajadzības, ezera krasts ir aptuveni vienu kilometru garš un viņš tur var plosīties", norāda Mārtiņš Kuplais – Brīvdabas muzeja direktora vietnieks
Rīgas centra kanālā par bebru piebarošanu rūpējas Rīgas Zooloģiskā dārza uzraugs Mārtiņš Zilgalvis. Kanālmalas bebrus jau vairākus gadus piebaro, lai tie nedotos grauzt pilsētas apstādījumus. Tomēr bebriem ir savi likumi un neskatoties uz sagatavotajām kārklu meijām, tie laiku pa laikam, tomēr, ķeras klāt pilsētas kokiem.
Rīgas kanālā dzīvo viena bebru ģimene. Ģimenes mazuļi sasniedzot divu gadu vecumu, dodas jaunas teritorijas meklējumos.
Torņakalna attīstības biedrības pārstāvis Valdis Gavars izsaka pieļāvumu, ka Pārdaugavā, Torņakalna stacijas apkārtnē jaunie bebri ienākuši no Rīgas centra. Redzams, ka pie cilvēkiem un transporta trokšņiem pieradušie bebri kokus grauž tiešā dzelzceļa stacijas tuvumā.
Eirāzijas bebra ķermeņa garums (ar asti) ir 93—135 cm, astes garums 23—35 cm. Bebri aug visu savas dzīves laiku. Pieaudzis īpatnis sver vairāk nekā 25 kg.
Latvijā 20.gs. sākumā visi bebri tika nomedīti to vērtīgās ādas dēļ. Vēlāk 1927. gadā Latvijas dabā tika atbrīvotas vairākas bebru ģimenes un kopš tā laika bebru skaits mūsu valstī ir pamatīgi pieaudzis līdz pat 90 000 īpatņu.
