Bēgļu organizācijas sašutušas, ka uz robežas atraida pat bērnus
Saspringta joprojām ir situācija Latvijas-Baltkrievijas pierobežā – baltkrievu robežsargi migrantus ar spēku dzen pāri Latvijas valsts robežai. Grūtības atturēt migrantu plūsmu atzīst arī paši robežsargi, savukārt bēgļu aizstāvji sašutuši par necilvēcīgo izturēšanos. Ar apsaldējumiem mežā nākas riskēt pat nepilngadīgiem bērniem, vēsta TV3 Ziņas.
Iekšlietu ministrijas pozīcijai iebilst bēgļu organizācijas, kas, laikam kļūstot aukstākam, lūdz meklēt humānāku risinājumu, lai izvairītos no cilvēku apsaldējumiem un pat bojāejas.
Sociālantropoloģe Ieva Raubiško patvēruma meklētāju izmitināšanas centros ir biežs viesis. Šeit sastop tos, kurus Latvijā tomēr ielaiž, tos, kuri pastāsta, kāds bijis ceļš, spiež atpakaļ Baltkrievijas mežos, līdz veselība pasliktinās tiktāl, ka mūsu puse tomēr apžēlojas.
Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas robežsardze doties atpakaļ piespieda 141 migrantu, pirmdien – vēl 30. Bet pieci šajās dienās bijuši tik kritiskā stāvoklī, ka tomēr uzņemti – humānu apsvērumu dēļ.
"Mūs ļoti uztrauc, ka tiek atgrūsti arī nepilngadīgi cilvēki, bērni. Uzskatām, ka tas ir necilvēcīgi un tālāk nav kur. Mums ir ziņas par ģimeni, kur ir divi nepilngadīgi bērni. Viens no viņiem zaudēja samaņu pēc atgrūšanas, jau atradās atkal otrā pusē, protams, ļoti nevēlējās doties atpakaļ Baltkrievijas teritorijā. Tur viņu stāvoklis kļuva kritisks. Arī otrs bērns nevarēja vairs paiet, un tad viņi tika uzņemti Latvijas teritorijā. Viens nebija padsmit gadus sasniedzis, otrs bija. Un tas padsmitgadīgais joprojām ir ļoti nobijies, murgo par atrašanos mežā, katru dienu raud. Var just, ka trauma ir ļoti nopietna."
Krīzi, kas ilgst nu jau pusotru gadu, pētniece sauc par humāno katastrofu, kurai jārod risinājums.
Iekšlietu ministrijas nostāja ir nelokāma – Latvija šim hibrīdkara paveidam nepadosies.
"Nekas nav mainījies – mums pienākums ir sargāt Latvijas un ES ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroču lietošanu. Skaidri jāapzinās, ka nevienai valstij nav pienākuma ielaist visus ārvalstniekus, kas to dara nelikumīgā veidā. Spiediens uz Latvijas robežas ir pieaudzis, un, salīdzinot ar mūsu kaimiņi datiem, mēs šobrīd esam visvairāk skarti."
Decembrī vien vairāk nekā tūkstoš mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu. Tiesa, cilvēku ir mazāk – vieni un tie paši migranti vairākkārt mēģina laimi.
To, ka viņi ir Lukašeno režīma upuri, apzinās arī bēgļu organizācijas, bet paliek pie sava – demokrātiskā valstī jābūt cilvēcīgiem apstākļiem. Pieņemoties aukstumam, decembrī ar apsaldējumiem Daugavpils slimnīcā nogādāti deviņi migranti, Rēzeknes slimnīcā – vēl seši, no kuriem viens afgānis vēlāk miris, otrs – ar apsaldējumiem – par dzīvību joprojām cīnās reanimācijā.
"Mēs domājam, ka cilvēkiem būtu jāsniedz patvēruma procedūra un patvēruma pieteikumi atbilstoši jāizskata pat tad, ja netiek piešķirti. Cilvēki šādā veidā ciest un zaudēt locekļus vai dzīvību nav pelnījuši," pauda kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve.
Gada laikā humānu apsvērumu dēļ ap 200 migrantu tomēr bijis ļauts ieceļot Latvijā. Ar to savas saistības izpildām, uzskata ministrijā.
Jau tagad skaidrs, ka ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā būs jāpagarina. Ministrija arī rosina likumā skaidrāk definēt tiesības pielietot spēku, ja persona pavēlei pretojas.
"Spēka lietošana tāpat kā miera laikos ir atļauta. Bet primāri jāskaidro, ka rīcība, šķērsojot robežu nelikumīgi, ir sodāma un nepieļaujama. Ja pretojas, dienestiem iespēja piemērot fizisku spēku. Nav neviena pierādījuma par nodarītu apdraudējumu dzīvībai vai veselībai," pauda iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.
Savukārt robeža jāšķērso un patvērums jāpieprasa oficiālajos kontrolpunktos, nevis brienot pāri zaļajai robežai.
Vai baltkrievu robežsargi to atļaus, tas esot jau cits jautājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
