"Bija plāns pārsniegt pasaules rekordu!" Drona izmēģinājums varēja beigties ar revolūciju lidaparātu industrijā
Visas dienas garumā ar vairākām lidmašīnām, helikopteru un automašīnām pārbaudot kā zemi, tā gaisu, Latvijā tika meklēts brīvgaitā aizlidojušais drons. Diemžēl bez rezultātiem. Dronam degvielas lidošanai pietiek līdz otrdienas vakaram, taču pavisam iespējams, ka aparāts jau nolaidies. Izrādās, ka drons gaisā palaists, cerot pārspēt pasaules rekordu lidojuma ilgumā, taču kas nogājis greizi – aizvien nav zināms.
2. maijā filmētais aculiecinieka video ir galvenais pavediens drona meklēšanā, un vienīgais ticamais liecinieku fiksētais materiāls. Šodien drons meklēts Siguldas, Bauskas, Elejas un Rīgas apkārtnē. Pieļautas tiek abas versijas – drons var riņķot gaisā, un tikpat labi būt jau zemē.
"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti advancēts lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam lietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," saka "UAVFACTORY Ltd." pārstāvis Konstantins Popiks.
"Analizējot šo informāciju, viens no scenārijiem – drons ir nolaidies. Meklēšanas laikā pievērsta uzmanība tam, vai tas neatrodas uz zemes," norāda CAA pārstāvis Aivis Vincevs.
Dienas laikā tā arī nebija skaidrs, kurā reģionā lidaparāts pat varētu atrasties. No iedzīvotājiem saņemti daudzi zvani – gan par citiem droniem, gan pat par putniem, kas no attāluma sajaukti ar dronu.
Lidojuma ātrums ir aptuveni 70 km/h. Drona izmēri ir 3,5 x 5,5 m, bet tā svars – no sākotnējiem 26 kilogramiem, tagad varētu būt 13.
"Jāsaprot, ka drons tagad varētu būt divreiz vieglāks. Tam ir drošības sistēmas, lai nolaistos, kad beigsies degviela. Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," skaidro "UAVFACTORY Ltd." pārstāvis.
Meklēšanas darbos iesaistīta arī Latvijas armija. "Mēs esam iesaistījuši gaisa spēkus, helikopteri un AN2. Pārvietojam radaru sistēmu. Parasti tā domāta, lai nodrošinātu ārējo drošību. Pārdislocēsim tā, lai varētu kontrolēt iekšējo gaisa telpu. Jebkurā gadījumā tādas lietas civilajā dzīvē gadās. Tie ir izmēģinājumi," norāda aizsardzības ministrs Atis Pabriks (AP).
"Neviena valsts nenoklāj savu valsti ar radaru sistēmām, lai varētu kontrolēt šāda, maza izmēra objektus zemos augstumos," pauž NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Jāpiemin, ka gaisa telpa nav slēgta, Latviju šodien šķērsojušas vairākas lielās lidmašīnas, bet aizliegti ir lidojumi Latvijas gaisa telpā augstumā līdz 5950 metriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
