"BIOR" pētnieki izveido upēs nojaucamo šķēršļu sarakstu

Šopavasar šķēršļus apseko un uzmēra, lai aprēķinātu un samērotu būvdarbu izmaksas ar paredzamo labumu upes zivīm. Īpašnieki, kuru teritorijās atrodas šķēršļi, varēs pieteikties tā nojaukšanas vai zivju ceļa izbūves finansējumam.

"BIOR" zinātniskā institūta pētnieki dodas apsekot Vaives dzirnavu paliekas. Pētnieki izmēra straumes ātrumu vairākās vietās. Tāpat arī tiek nomērīts šķēršļa augstums.

"Pirmkārt, taimiņš un upes nēģis ir tie, kuri tiek līdz šai vietai. Migrācija svarīga arī vietējām zivīm, piemēram, alate, strauta forele." "BIOR" pētnieks Kaspars Abersons min vien dažas no zivju sugām, kas iegūtu, ja upi atbrīvotu. Bijušo Vaives dzirnavu un citu šķēršļu fiziska apsekošana un uzmērīšana ļauj aprēķināt nojaukšanas vai zivju ceļa būvdarbu izmaksas, pēc tam tās var salīdzināt ar potenciālo ieguvumu dabai.

"Mēs paskatāmies, kādi ir saprātīgākie varianti, kurus varētu īstenot, aptuveni sarēķināsim izmaksas, kādas varētu būt, un ieguvumus zivīm. To sarindosim prioritārā secībā, ne vien šķēršļus, bet arī tos variantus. Muļķīga cerība, bet mēs ceram, ka finansējuma nepietiks un būs konkurence, tad varēsim skatīties, kuram piešķirt, kuram atlikt uz citu gadu un kuram atteikt," skaidro Abersons.

Pētnieki pirmajā acu uzmetienā Vaives dzirnavām paredz divu veidu nākotni. Nojaukt šķērsli zem tilta, kur šobrīd ir straume, vai arī atbrīvot plūdu dambi un izveidot zivju apvedceļu.

Uzmērīti jau vairāk nekā 50 dažādas nozīmes un izmēra šķēršļi Latvijas upēs. Sarakstā kopumā ir 70 šķēršļu, pētnieki paredz tos visus uzmērīt un apsekot šā mēneša laikā.

Nebijām aicināti, sprieda bez mums. Tas būtu viens aspekts." Mazo HES asociācijas vadītājs Jānis Irbe pauž neizpratni, ka no šķēršļu saraksta vairāk nekā 30 ir nelielās hidroelektrostacijas un tās iekļautas bez viņu iesaistes.

"Nenoliedzami, protams, tie ir zaudējumi, jo ūdens aiztek, neražojot elektrību." Izmaiņas upes straumē un zivju ceļa izbūve ietekmē HES rentabilitāti. Tāpēc dalībai zivju ceļu atbrīvošanā un veidošanā noteikti jābūt brīvprātīgai, uzskata asociācijas vadītājs: "Atnākt pie darbojošās stacijas un pavēles formā uzlikt par pienākumu, pilnīgi nepiekrītu tam. Ja to kompensē, tā ir cita runa."

Upju šķēršļu nojaukšanai un arī zivju ceļu būvēšanai kopējais atvēlētais finansējums ir divi miljoni eiro. Lielāko naudas daļu jeb 80% piešķir Eiropas Akvakultūras fonds, pārējā ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda.