Šūnapraides brīdinājumi Latvijā paredzēti situācijām, kad pastāv nopietns apdraudējums iedzīvotājiem. Taču vai pārāk biežas trauksmes saņemšana – kas turklāt neīstenojas – nerada pretēju efektu, kad cilvēki nākamos brīdinājumus vairs neuztver nopietni?
Ceturtdienas rīta šūnapraides ziņojums par bīstamu vētru tika izplatīts divās trešdaļās Latvijas teritorijas, tostarp galvaspilsētā. Prognozētie negaisa mākoņi gan pavirzījās krietni uz austrumiem un vētra skāra vien Sēliju. Arī pats negaiss tika prognozēts daudz postošāks – ar iespējamu lielgraudu krusu un virpuļviesuļiem. Taču lielākajā daļā teritorijas prognozētā vētra tā arī neatnāca. Vai šādi gadījumi nerada risku, ka nākamos brīdinājumus cilvēki vairs neuztvers nopietni?
Aptaujātajiem rīdziniekiem domas dalās – vieni uzskata labāk būt brīdinātam, pat ja apdraudējums iet secen, citi pieļauj – pēc šādiem gadījumiem daļa iedzīvotāju nākotnē var ignorēt brīdinājumus.
"Tas ir koks ar diviem galiem, no vienas puses, vajag, lai painformē, no otras, liekas bišķiņ bezjēdzīgi, ja nekas nenotiek. es pati arī biju jau gatava, ak dievs, tur būs tāda vētra, beigās nekas nebija. arī dienas plānus tas bišķiņ izjauca."
"Mēs bijām ar draugiem kopā, mēs gaidījām un tā arī nesagaidījām. Tā varētu būt, ka sāk cilvēki pat neticēt, jo mēs tiešām gaidījām, bet nekas nebija."
Dienesti uzsver – pieņemtais lēmums bijis pamatots, jo risks bija augsts, pat ja bīstamākie negaisa mākoņi aizgāja garām atsevišķām teritorijām, kurās stihija tika prognozēta.
"Reālā situācija, kas vakar bija, atbilda oranžā brīdinājuma kritērijiem. Ja būtu 50-100 kilometri vairāk pa kreisi uz rietumiem, tad jau skartu arī centrālās daļas, tā kā, jā, Rīga tika pasargāta. Protams, sevišķi vasarā nu nav iespējams paredzēt precīzi, tieši kur šie te lokālie gubu lietus mākoņi nonāks. Bet nav jāskatās ļoti tālā pagātnē, lai redzētu, ka analoģiskos gadījumos, šie postījumi ir bijuši gana lieli."
Pamatojoties uz meteorologu prognozēm, lēmumu par šūnu apraides brīdinājuma izsūtīšanu pieņem VUGD.
"Lēmums, kā saka, nāk no LVĢMC un mēs šo rīku izmantojam, lai apziņotu iedzīvotājus. Ko es gribētu teikt iedzīvotājiem – svarīgi ir būt apziņotam, informētam. Jo noteikti ir arī slikti tad, ja šī informācija nav! Jāpadomā ir otrādi, kas būtu, ja tiešām būtu noticis un es tur būtu tajā epicentrā, un tad būtu sajūta, kāpēc es netiku brīdināts?"
Daļa aptaujāto iedzīvotāju dienestu piesardzību atbalsta.
"Es uzskatu, ka tas ir vajadzīgi, ka visiem to izsūta, jo nekad jau nevar zināt, kā būs, un arī meteorologiem tas viss aspekts ir tik plašs, ka viņi arī nevar tajā kartē nolikt, kurā vietā būs, tā kā labāk, lai tad visi un vairāk zina, nekā mazāka daļa un pēc tam nav sagatavoti."
Spēcīgi negaisi un vētras Latvijas vasarās kļūst par arvien ierastāku parādību, tāpēc ar līdzīgiem brīdinājumiem jārēķinās arī turpmākajos mēnešos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
