Bridža čempionāts Rīgā izgaismo problēmas sporta pasākumu atbalsta sistēmā
Šonedēļ daudziem bija iespēja vairāk uzzināt par kāršu spēli bridžu. Tas saistībā ar Eiropas čempionātu Rīgā un neskaidrību, vai valsts šim pasākumam piešķirs naudu, kas, organizatoru ieskatā – tiktu atpelnīta ar uzviju. Lai gan turnīrs notikšot neatkarīgi no tā, vai valsts nauda būs, organizatori – Bridža federācija – kritizē līdzšinējo šādu pasākumu atbalsta sistēmu. Un uz nepilnībām tajā norāda arī citas sporta federācijas.
Ažiotāžu raisījušais bridža čempionāts Rīgā notiks, neskatoties uz neskaidrību par valsts finansējumu. Vienlaikus tiek norādīts, ka šobrīd šādu pasākumu atbalsta sistēma valstī sakārtota nav.
Ķīpsalas hallē vēl nekas neliecina par gaidāmo Eiropas čempionātu bridžā, kas ir sarežģīta kāršu spēle, kuru nereti dēvē par šahu ar kārtīm. Organizatori gan saka – viss mainīsies uzreiz pēc Jāņiem. Plāns, kā šeit uzņemt gandrīz 100 pieaugušo un vairāk nekā 70 junioru komandu, jau esot gatavs.
"Šobrīd mums ir reģistrēti 1185 dalībnieki no ārzemēm. Ar to saprotot spēlētājus, trenerus, tehnisko personālu. Un ir liels daudzums, ko mēs zinām, ka ir liels skaits, kas būs līdzbraucēji – ģimenes locekļi, draugi, atbalstītāji."
Tādēļ turnīra rīkotāji ir pārliecināti, ka čempionāts dos arī ekonomisku pienesumu. Jo īpaši tāpēc, ka sacensības ir garas. Bridžā uzvarētāju noskaidro pēc apjomīga apļa turnīra, kur komandām jāspēlē vienai pret otru.
"Ja mēs ņemam stiprāko un prestižāko "Open" kategoriju, tur ir 30 komandas. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāaizvada 29 mači. Un tad attiecīgi 11 dienas viņi spēlē un nākamajā brauc prom. Tā kā, ja mēs, pieņemsim, paņemam Norvēģijas "Open" komandu, viņi visi ielido 25. jūnijā un aizlido 8. jūlijā. Viņiem ir 13 naktis uz katru spēlētāju. Tas ir seši spēlētāji, kapteinis, treneris, kopā astoņi cilvēki, kas uzturēsies Rīgā, uzturēsies Latvijā un tērēs naudu šeit. Un tie ir turīgi cilvēki."
Plašu ažiotāžu gan raisījis jautājums par valsts finansējumu. Latvijas Bridža federācija turnīra rīkošanai lūdza piešķirt 200 tūkstošus eiro no valsts budžeta, papildus jau saņemtajiem 200 tūkstošiem eiro no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas domes. Valdība šo summu federācijai tieši nepiešķīra. Tā vietā šonedēļ tika pārdalīti 225 tūkstoši eiro, kurus konkursa kārtībā varēs saņemt dažādu sporta pasākumu organizatori. Šo konkursu administrēs Latvijas sporta federāciju padome un tajā saka – to izsludināt, visticamāk, varētu jūlijā un kvalificēties tam varētu vairāki kandidāti, tai skaitā Bridža federācija. Taču Eiropas čempionāts tajā sāksies jau nākamās nedēļas nogalē.
Latvijas Bridža federācijas prezidents un Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks uzsver – neatkarīgi no konkursa iznākuma turnīrs Rīgā notiks.
"Čempionāta norise ir nolikta skaidri un gaiši. Mēs esam vienošanos parakstījuši. Līdz ar to čempionāts notiks jebkurā gadījumā. Jautājums ir, kā viņš notiks – ko mēs spēsim vai nespēsim nodrošināt."
Vienlaikus viņš kritizē to, ka Latvijā joprojām neesot sakārtotas sistēmas starptautisku sporta pasākumu atbalstam.
"Sistēmas trūkums ir un tas ir neiedomājami. Šādiem pasākumiem vajadzētu notikt vairāk, tāpēc, ka tas dod milzīgu pienesumu valsts ekonomikai."
Un uz to norāda arī citas sporta organizācijas. Līdz šim šādu sacensību rīkošanai bija pieejama atsevišķa Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta programma, caur kuru ik gadu finansējumu saņēma līdz desmit starptautiskiem sporta pasākumiem. Šogad programma vairs nepastāv, un federācijām iespējas saņemt valsts atbalstu ir kļuvušas ievērojami ierobežotākas.
"Visas sporta organizācijas, mēs gribētu zināt, ka mums ir normāla sistēma, kā valsts palīdz un atbalsta rīkot šos starptautiskos sporta pasākumus, kas nes ekonomisko pienesumu Latvijai. Līdzīgi kā ir Kultūrkapitāla fonds, filmu atbalsta fonds. Tāpēc jau brauc daudzi ārzemnieki filmēt filmas Latvijā, tāpēc, ka viņi gūst kaut kādu atbalstu."
To, ka atbalsta sistēma nav pietiekama, atzīst arī Latvijas Sporta federāciju padomē. Tur norāda, ka pašlaik faktiski darbojas tikai tā dēvētā dižpasākumu programma, kuras kritēriji paredz vismaz 5000 ārvalstu apmeklētāju, taču Latvijā šāda mēroga pasākumu ir maz. Tāpēc federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs cer, ka jaunais konkurss kļūs par pamatu plašākai starptautisku sporta pasākumu atbalsta sistēmai, dodot iespēju pretendēt uz finansējumu arī mazāka mēroga sacensībām.
"Šie 225 tūkstoši ir paredzēti kā tāds pilotprojekts, lai mēs arī valstij varam parādīt to ietekmi – cik uz katru ieguldīto eiro, mēs varam atgriezt caur budžetu, caur PVN ieņēmumiem un citu nodokļu ieņēmumiem. Visā Eiropā šī programma strādā. Nevis kā sporta programma, bet kā ekonomiskā programma caur sportu. Piemēram, Igaunijā katru gadu vairāk nekā pieci miljoni bija pieejami starptautiskiem sporta pasākumiem caur šo ekonomisko prizmu."
Šteinbergs arī uzsver – pat ja konkursa rezultāti būs zināmi pēc pasākumu norises, federācijas varēs saņemt finansējumu arī par jau notikušām sacensībām. Un tas attiecas ne tikai uz bridžu. Uz daļu no konkursa līdzekļiem cer arī Latvijas Ūdens motosporta federācija, kas jūlija sākumā Alūksnes ezerā rīkos Eiropas čempionātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
