Būs stingrākas prasības pārtikas un tekstila atkritumu mazināšanai. Tirgotāji norāda – apģērbs un apavi kļūs dārgāki

Lai gan sabiedrību atbildīgie cītīgi cenšas izglītot par atkritumu kaitīgumu – pārtikas atkritumu skaits nesarūk pietiekami un izvirzītos mērķus šādos tempos sasniegt neizdosies, secinājusi Eiropas Komisija. Tādēļ Briseles gaiteņos tapušas jaunas prasības: līdz 2030. gada beigām par 10% samazināt pārtikas atkritumus ražošanas posmā salīdzinājumā ar 2020. gadu. Savukārt uz vienu iedzīvotāju radīto atkritumu apjomam būtu jāsarūk pat par 30%.

"Diezgan ambiciozs, jo tas nozīmē, ka ir jāmaina mūsu paradumi gan kā iepērkamies, ko lietojam un cik daudz ko mēs izmetam ārā," saka VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere.

Un to svarīgi atzīmēt – mērķis ir mazināt ne tik daudz sašķirotos bioatkritumus, bet panākt, ka tie nerodas vispār, jo cilvēku izšķērdība joprojām esot milzīga.

"Tas ir jautājums, kā mēs ejam iepirkties vai ejam pirms vakariņām, kad ļoti gribas ēst, vai ir līdzi saraksts vai nav, vai vadāmies no tā brīža emocijām un pieņemam, ka noteikti nākamnedēļ to apēdīsim, un tad pēkšņi mainās plāni. Tomēr rūpīgāk pārdomāt, ko un kā es izmantoju," norāda Vesere.

Stingrākas prasības iecerētas arī tekstila pārstrādei, piemēram, ieviesīs ražotāju atbildības sistēmu, kas nozīmē, ka ražotājam būs jāatbild par to, lai viņa prece ir pareizi pārstrādāta arī tad, kad pircējs to izmet. Latvija to ieviesīs jau no jūlija, vēl pirms Eiropas iecerētajiem termiņiem. Šāda sistēma pie mums jau darbojas uz citiem iepakojuma veidiem, un tirgotāji gatavi to ieviest arī tekstilam, lai gan vēl ir neatbildēti jautājumi.

"Teiksim, ja mēs ievedam preci, kas saražota Lietuvā, vai, nezinu, vācu apavus, tam ražotājam jāsamaksā par to, ka mēs savācam viņus pēc tam – tiktāl būtu skaidrs. Jautājums – kā tas vācietis samaksās man, mazajam tirgotājam, kurš to vācieti acīs neredz, bet saņem caur starpnieku viņa apavus. Tie ir tie jautājumi, uz kuriem EK jāatbild mums. Es domāju, ka mēs šo atbildi saņemsim," pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs.

Sistēmas ieviešana gan, visticamāk, nozīmēs apģērbu un apavu cenu pieaugumu, turklāt iecerēti arī jauni nosacījumi, kā reģistrēt savākto tekstilu.

"Kaut kādai summai jānāk klāt, mēs redzam, ka pudelei tie ir 3-5 centi, par kuriem dzēriens kļuva dārgāks – apģērbs, nu, te mēs redzam, ka to utilizācija ir sarežģītāka nekā plastmasas saspiešana," spriež Danusevičs.

"Šeit ir runa, ka tas, kas jau atkārtotai lietošanai aiziet un citām šādām darbībām, viņam būs jāapraksta, kas tas par materiālu, kur tas vākts utt., jāveido tāda kā pase katram šim apģērbam – tā ir absolūti jauna lieta un tur varētu būt daudz jautājumu, kā to izdarīt," teic Vesere.

Eiropas Komisijas piedāvātās izmaiņas Latvija atbalsta daļēji – mūsu valsts rosinās, lai salīdzināmais termiņš būtu nevis 2020. gads, kad bija Covid-19 pandēmija, bet gan 2022. gads, jo salīdzināt atkritumu apjomu pandēmijas un normālos apstākļos neesot korekti.