Ceļot eksāmenu nokārtošanas latiņu, izkrist varētu 2000 devītklasnieku, brīdina ministrija

Daudzus gadus, lai veiksmīgi nokārtotu 9. klases eksāmenu, pietika ar necilo 5% sasniegšanu, kas matemātiski nav pat viena balle. Pirms diviem gadiem latiņu pacēla līdz 10% ,un tai pakāpeniski bija jākāpj. Taču jau otro gadu pēc kārtas Izglītības ministrija lēmusi eksāmenu nokārtošanas slieksni iesaldēt, šoreiz – vien mēnesi pirms eksāmenu sesijas sākuma.

"Tas nav tikai pēdējā brīža lēmums vai secinājums, ka mēs ejam šo ceļu. Mēs meklējām vairākus risinājumus, tika izstrādāti vairāki scenāriji, kas tika diskutēti arī ar sociālajiem partneriem. Un bija jāizvērtē daudz scenāriju, līdz pat tam, vai ar nenokārtotu eksāmenu saņemt šo izglītības dokumentu vai atstāt šo 10% slieksni," saka IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathhere (JV).

Ministrijas aplēses liecina – ja latiņa tiktu celta, eksāmenos izkritušo skaits pieaugtu būtiski. Jau pērn kādā no 9. klases eksāmeniem 10% neieguva 729 skolēni, no tiem vairums – teju 600 – izkrita matemātikā.

Savukārt, ja eksāmenā būtu jāiegūst 15%, izkritušo, nesekmīgo būtu jau teju trīs reizes vairāk – 2100 devītklasnieku, no kuriem 1600 šķērslis iegūt pamatizglītību būtu tieši matemātika. Tikmēr pedagogi par to, ka jau divus gadus prasību celšana tiek nobremzēta, ir kritiski.

"Konkrēti es uzskatu, ka tas ir nepareizi. Tā mēs viņus arī nemotivēsim mācīties labāk un tā, lai viņi iet uz augšu. Un tas iemesls, kāpēc? Tikai tāpēc, ka mēs zinām, ka kaut kāds skaits nenokārto, nestrādās pie tā, ka mums ir skolotāji, mums ir metodiskie līdzekļi, ka mums ir normāls saturs. Mēs strādājam pie tā, kas ir vieglāk  – pēdējā brīdī noņemt slieksni. Tas signāls nav labs. Un nākamgad atkal viņi gaidīs to pašu," saka Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Aleksandra Ivanova.

Ministrijā gan sola – nākamgad nekas tāds neatkārtosies, tad gan latiņa tiks pacelta līdz 15%. Turklāt līdz ar to iecerēts ieviest arī dažādus sistemātiskus uzlabojumus, gan kā individuāli palīdzēt tiem, kam ir mācību grūtības, gan atbalsta pasākumi tiem jauniešiem, kuri ir palikuši uz otru gadu.

"Ir projekts "Skola kopienā". Un šeit mēs redzam, ka caur šo individuālo atbalsta plānu varēsim piedāvāt atbalsta pasākumus 9. klašu skolēniem, kuri atkārtoti mācās 9. klasē. Tātad gan individuālās konsultācijas mācību priekšmetos, gan atbalsta personāla konsultācijas," teic VIAA Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Inta Ozola.

Tāpat jau no septembra plānots ieviest tā dēvēto "izlīdzinošo gadu" – proti, tiem devītklasniekiem, kuri vienā eksāmenā izkrīt, tiks dota iespēju apgūt kādu no arodskolu piedāvātajām trīs gadu programmām, ar nosacījumu gan, ka tie gada laikā tomēr nokārto arī neveiksmīgo eksāmenu.

"Šeit, protams, var būt diskusijas, cik pievilcīgas ir tās programmas, ko piedāvā apgūt, bet tā vismaz ir iespēja bērnam pamēģināt iesaistīties darba tirgū un pie obligātās pamatizglītības iegūt arī profesionālo kvalifikāciju. [TV3: Un, ja skolēns saka, ka nē, es negribu iet uz arodskolu, tad ir otrs gads?] Tad ir otrs gads, kā vienmēr bijis, un tas netiek atcelts," stāsta IZM valsts sekretāra vietniece.

Šajā mācību gadā 9. klasēs mācās teju 700 otrgadnieku. Aplēsts, ka pēc atkārtotā mācību gada eksāmenus nokārto un pamatizglītību iegūst 87% skolēnu, tomēr katru gadu dažiem desmitiem jauniešu diplomu iegūt neizdodas arī pēc palikšanas uz otru gadu.