Cihanouska: Baltkrievija ir kā milzu aviācijas bāzes kuģis Krievijai

Ukraiņi jau ilgāk nekā trīs mēnešus aktīvi cīnās par savu valsti, un okupantu nežēlībām joprojām nav izdevies nedz salauzt viņu garu, nedz panākt visu iedzīvotāju emigrāciju. Taujāta, kāpēc ukraiņu pretestība neiedvesmo baltkrievus aktīvāk stāties pretī Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam, Cihanouska akcentē, – Ukrainā cilvēki cīnās kopā ar valdību, bet Baltkrievijā neapbruņoti cilvēki pret OMON, VDK, bruņotiem militārajiem spēkiem. Tās ir atšķirīgas pozīcijas.

"(..) pēc tam, kad sākās karš, cilvēki izgāja mītiņos. Tas notika pirmo reizi kopš 2020. gada. Apmēram simt tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai paustu attieksmi pret karu. Cilvēki zināja, ka viņus aizturēs, ka viņus spīdzinās cietumos, bet vienalga protestēja. Un mūsu partizāni nekavējoties sāka rīkoties. Rīkoja sabotāžas uz dzelzceļa, lai apturētu Krievijas iekārtu nogādāšanu Ukrainā. Iedzīvotāji Ukrainas armijai sūtīja fotogrāfijas ar Krievijas karavīriem un raķetēm, ko palaida no mūsu teritorijas, lai par to brīdinātu. Mūsu iedzīvotāji, kuri bija spiesti pamest valsti represiju dēļ, tagad palīdz Ukrainas bēgļiem. Mēs esam kopā ar Ukrainu. Mēs Ukrainai palīdzam, cik vien spējam mūsu pozīcijā. Bet, rīkojot jaunus mītiņus, cilvēkus atkal aizturēs, ieslodzīs cietumā. Mītiņi tagad vairs nav efektīvi. (..) Tikai ar mītiņiem vien neko nepanāksim. Mums jādarbojas gudri un piesardzīgi," norādīja Cihanouska.

Lukašenko nepārprotami ir parādījis sevi kā Krievijas atbalstītāju karā Ukrainā –to apliecina arī Ukrainas armijas nepieciešamība savus spēkus koncentrēt Baltkrievijas pierobežā, jo arī no tās nāk draudi. Cihanouska norāda, ka baltkrievi joprojām dienē Lukašenko armijā, jo diktators savā valdīšanas laikā ļoti labi ir demonstrējis, kas notiek ar cilvēkiem, kuri ir pret viņu. Tāpat daļa nevēlas zaudēt iegūtās priekšrocības, bet citi – nevēlas pārmaiņas. Taču vienlaikus viņiem ir bail par savu ģimeni un brīvību.

"Lukašenko mūsu zemi Krievijas armijai pasniedza kā milzu aviācijas bāzes kuģi. Bet baltkrievu karavīri atteicās piedalīties. Viņi bija ļoti demoralizēti un nesaprata, kāpēc viņiem jācīnās. Par ko? Par uzurpatoru ambīcijām? Viņi neaizstāv Baltkrieviju. Viņi nevēlas krist kaujas laukā, kā mūsu ukraiņu kaimiņi. Es esmu pārliecināta, ka augsta ranga militārie virsnieki nemaz nenāca klajā ar vēstījumu tautai, zinot šo noskaņojumu. Bet, protams, ir jāsaprot, ka mums ir darīšana ar neprognozējamu diktatoru. Viņš sarīkoja tā sauktās militārās mācības Ukrainas pierobežā, lai novērstu Ukrainas armijas uzmanību no austrumiem uz ziemeļiem. Viņi jebkurā brīdī atkal var sākt raķešu uzbrukumus. Mums ļoti uzmanīgi jāseko līdzi situācijai. Lukašenko ir Putina līdzskrējējs. Lukašenko jau ir kļuvis par kara noziedznieku. Viņš ir pilnībā līdzatbildīgs par šo karu," uzsver Cihanouska.

Augustā būs apritējuši divi gadi kopš iepriekšējām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ar viltotajiem rezultātiem, taču Lukašenko joprojām ir pie varas. Cihanouska to skaidro ar viņa 27 gadus ilgo un mērķtiecīgo darbu, lai uzbūvētu militāro mašinēriju, kura aizsargā viņa varu. Tāpat liela nozīme ir Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina atbalstam.

"Ir skaidrs, ka bez Kremļa aizmugures viņš nespētu noturēties pie varas pēc 2020. gada. Lukašenko fiziski joprojām ir pie varas, bet vienlaikus dzīvi ir arī baltkrievu protesti. Cilvēku alkas pēc pārmaiņām nav zudušas. Lukašenko joprojām katru dienu cietumos iesloga cilvēkus politisku motīvu dēļ, notiek jaunas aizturēšanas. Valsts televīzijā ir raidījumi, kuros mūs atspoguļo kā kaujiniekus, ekstrēmistus un teroristus. Viņi joprojām cīnās pret tautu. Tas nozīmē, ka viņiem ir bail. Viņi saprot, ka visus nevar apspiest, ka šī kustība joprojām ir dzīva, un cilvēki nav gatavi padoties, kamēr neatbrīvos visus politieslodzītos un Baltkrievijā vairs nebūs vardarbības," pārliecināta ir Cihanouska.

Karš Ukrainā un tās cīņa par brīvību, neapšaubāmi, ir satricinājusi visu pasauli, taču tai joprojām par sevi ik dienas jāatgādina, lai rietumi par valsti neaizmirstu. Tas Baltkrieviju zināmā mērā "pastūmis" malā. Arī Cihanouska atzīst, ka cilvēki ir tendēti aizmirst slikto, bet tajā pašā laikā viņa saprot, ka visa uzmanība pašreiz ir pievērsta Ukrainai. Tāpat tas ir atbalstāmi, jo baltkrievi ļoti vēlas, lai Ukraina šajā karā uzvarētu.

"Mēs apzināmies, ka bez brīvas Ukrainas nebūs brīvas Baltkrievijas. Bet tāpat mēs saprotam, ka bez brīvas Baltkrievijas arī Ukraina nevar būt drošībā. Mūsu likteņi ir saistīti. Mēs nesacenšamies par uzmanību. Darbs notiek abās valstīs. Daļā no tikšanās reizēm mēs runājam par Ukrainu, kā palīdzēt Ukrainai. Bet kurš gan cits politiķiem atgādinās par spīdzināšanu un tirāniju Baltkrievijā, par politieslodzītajiem, par represijām? Tāpēc mēs atbalstām Ukrainu, cik vien spējam, un vienlaikus aktualizējam Baltkrievijas jautājumus, piemēram, graudu darījumu, bezvīzu režīmu, atbalsta sniegšanu Baltkrievijas tautai. (..) Ja baltkrievi jutīsies pamesti, viņu cīņasspars mazināsies," uzskata Cihanouska.

Demokrātiskās kustības līdere pašreiz patvērumu radusi Lietuvā. Taujāta, cik ilgi vēl iecerējusi dzīvot trimdā, viņa norāda – Lietuvā dzīvos tik ilgi, kamēr Baltkrievija nebūs atbrīvota un saglabāsies Lukašenko režīms. "Ja šķērsošu robežu, ir skaidrs, ka nonākšu cietumā. Mūsu stratēģija ir pievērst uzmanību Baltkrievijai, palīdzēt cilvēkiem Baltkrievijā un trimdā, palīdzēt Ukrainai. Mēs cīnāmies par to, lai visi režīma pārstāvji tiktu izslēgti no starptautiskajām organizācijām, un aizstāti ar demokrātisko spēku pārstāvjiem. Visi mūsu partneri saprot, ka Lukašenko nav likumīgs prezidents, ka viņš nedrīkst pārstāvēt Baltkrievijas tautas gribu. Tas ir procesā. (..) Klīst baumas, ka, iespējams, septembrī varētu būt referendums, līdzīgi kā Donbasā, par Baltkrievijas un Krievijas apvienošanu. Tas ir šokējoši. Mums jāsaprot, ka valstī galvenā ir tauta, nevis nelikumīgs prezidents. Ja cilvēki nevēlas abu valstu savienību, tad tāda nav iespējama. Rietumvalstīm ir skaidri jāatzīst, ka Lukašenko ir nelikumīgs prezidents, kurš nedrīkst parakstīt nekādus dokumentus."