Cik gatavi dažādām krīzes situācijām ir Latvijas iedzīvotāji un valsts?

Dabas katastrofas, militāri apdraudējumi un ekonomiskās krīzes – šķiet, pasaule aizvien biežāk tiek pārbaudīta uz izturību. Katrs šāds satricinājums prasa no valsts spēju rīkoties ātri – pieņemt lēmumus, pielāgoties un meklēt risinājumus, lai saglabātu stabilitāti.

Par to, cik gatavi krīzes situācijām ir Latvijas iedzīvotāji un mūsu valsts, šodien Saeimas namā sprieda eksperti. Kopējais secinājums ir, ka neesam nulles līmenī. Daudz darba jau esot ieguldīts: ir institūcijas, ir atbildīgie cilvēki, un ir uzkrātas zināšanas.

"Domāju, esam daudz gatavāki nekā pirms pieciem gadiem. Ņēmām vērā mācības, kuras pasniedz Ukraina. Šobrīd par velti," pauž Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.

Gatavība krīzēm jāuztver kā process, kurā jāpilnveidojas nepārtraukti. Tikmēr par savu sagatavotību jādomā arī katram cilvēkam individuāli.

"Katram indivīdam jāizdara savs mazais mājasdarbiņš. Valsts nevarēs katru glābt uzreiz pirmajā dienā. Ievest pārtiku vai nogādāt drošā vietā. Katram jāielādē 112, jāiepazīstas ar informāciju, patvertnēm, scenāriju, ko darīt. Tad būsim gatavi vairāk nekā šodien," norāda Zīle.

Lai krīzes situācijā viss ritētu iecerētajā veidā, ir svarīgi vairāki aspekti, akcentēja Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers. Viens no būtiskākajiem ir, lai sabiedrība uzticas valsts pārvaldes institūcijām.

"Un uzticēties nozīmē, vai mēs ticam tam, ka šie cilvēki ir kompetenti, prot darīt, ko prot. No vienas puses, no otras puses – vai ir gana ētiski, nesavtīgi tajā, ko dara," saka Austers.

Spēt racionāli domāt un atšķirt, kas ir realitāte un kas nav, mūsdienu apstākļos ir ļoti svarīgi, teica bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava: "Jāizvēlas uzticamais informācijas avots, saņemot informāciju par situāciju, un jāspēj racionāli domāt, nepaļaujoties uz provokatīviem vai panikas elementiem. Kampaņām melīgām."

Tikmēr valsts gatavība ir saistīta arī ar materiālo rezervju – tā dēvētā "drošības spilvena" – uzturēšanu. Tas ļaušot nodrošināt iedzīvotāju vajadzības un valsts darbības nepārtrauktību.

"Possessor" ir iegādājies naftas drošības rezerves, un tās ir 90 dienām. Tāpat varu apliecināt, ka tiek iepirktas pirmās nepieciešamības preces, arī tās būs," norāda "Possessor" valdes locekle Inese Āboliņa.

Vienlaikus eksperti norādīja, ka valstij būtu vairāk jādomā par visaptverošu mācību organizēšanu, lai katram būtu skaidrs, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā.