Daļai pedagogu mazinājusies ticība, ka ar streiku var panākt izmaiņas

Politiķi nav izpildījuši nevienu pērn streika sarunās definēto pedagogu prasību. Grozījumi normatīvajos aktos, kas atrunātu darba samaksas celšanu un slodžu izlīdzināšanu, bija jāapstiprina līdz trešdienai.

Arī šonedēļ izskanējušais koalīcijas piedāvājums par skolotāju darba samaksas zemākās likmes celšanu ir jaunums, kas nozarei nav prezentēts. Turklāt tas arī nav ietilpis streika prasību sarakstā. Tāpēc Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības šodien lēma 24. aprīlī vienoties protesta gājienā, vienlaikus sākot vismaz trīs dienu ilgu streiku.

"Piekāpšanās, par ko mums te pārmet, ka kareivīgi, kašķīgi vai vēl kādi – mēs kategoriski noraidām šādus pārmetumus, jo redzam, ka politiķu retorika ir vairāk vērsta uz uzbrukuma taktiku tajā brīdī, kad LIZDA prasa pildīt spēkā esošus normatīvos aktus," saka arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Protesta gājienā varētu piedalīties apmēram trešdaļa arodbiedrības biedru – vairāk nekā 6000 cilvēku. Streika dalībnieku skaits tikšot precizēts tuvāko nedēļu laikā. Pedagogi gan neslēpj – pacietības mērs ir pilns, jo politiķu, tostarp premjera, publiskie izteikumi esot zem katras kritikas.

"Pārmetumi, ka LIZDA prasa tikai finansējumu un nav gatavi pārmaiņām un neatbalsta reformas – mēs kategoriski tos noraidām un nosodām premjera šādu publisku retoriku. Tie ir profesijas prestižu graujoši, un mēs prasīsim premjeram, lai viņš precīzi norāda, kādas tieši pārmaiņas nav atbalstījusi LIZDA," saka Vanaga.

Taujāta, kādēļ streiku atliek vēl par vairāk nekā mēnesi, LIZDA vadītāja skaidroja, ka tas saistīts ar organizatoriskas dabas jautājumiem. Tikmēr TV3 Ziņu aptaujātajās izglītības iestādēs viennozīmīga viedokļa par dalību streikā vēl nebija – lielākā daļa gaidot arodbiedrības norādes. Vienlaikus atsevišķu skolu direktori prognozēja, ka politiķu necienīgā attieksme daudzu pedagogu ticību pārmaiņām iedragājusi.

"Iesaiste noteikti būs, bet to nevar traktēt kā ļoti aptverošu, jo daļa pedagogu, kuri pirmajā reizē bija gatavāki, tagad atzīst, ka ir pazaudējuši ticību un paļāvību. Jo tas, kas mūsu valstī notiek – politiķu lēmumu pieņemšana – ir atklāta ņirgāšanās," saka Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs.

"Es skolotāju viedokli nevarēšu pārstāvēt, jo neesmu vēl ar kolektīvu par šo jautājumu runājusi. Tīri mans viedoklis – tāda atsaucība kā rudenī bija no pedagogiem tādas vairs nebūs, jo ir mazliet mainījusies tā ticība, ka ar streiku kaut ko var ietekmēt," saka Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka.

Arodbiedrībā norāda, ka oficiālo sarunu laiks ar politiķiem ir beidzies – līdz aprīļa beigām tādu vairs nebūs. Viņi gan neizslēdz, ka valdība pati varētu iniciēt kādas izmaiņas, kas streika prasības izpilda. Streiks tādā gadījumā varētu nenotikt, taču protesta gājiens notikšot jebkurā gadījumā.