Darba devēji brīdina: imigrācijas ierobežojumi var radīt jaunas problēmas

Raidījumā "900 sekundes" Gorkšs norādīja, ka darba devēji vairākkārt centušies tikties ar iekšlietu ministru, lai apspriestu iecerētās izmaiņas ārvalstu darbaspēka piesaistei, taču atsaucību neesot saņēmuši. "Mēs prezidenta lomu redzam kā vidutāju starp uzņēmēju kopienu un Iekšlietu ministriju," sacīja Gorkšs.

Pēc viņa teiktā, uzņēmēji pievienojas arī nesenajiem Valsts kontroles secinājumiem, ka Latvijā trūkst skaidras ārvalstu darbaspēka piesaistes politikas. "Šī sistēma kopumā Latvijā nestrādā kā sistēma, bet ir atsevišķi pasākumi," norādīja LDDK vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik problēma nav tikai ārvalstu darbinieku piesaistē, bet arī kontrolē. Darba devēji neiebilst pret stingrāku uzraudzību, taču uzskata, ka atsevišķu nodarbinātības formu aizliegšana neatrisinās sistēmiskās nepilnības. "Ja iztrūkst kontroles, tad ir jāmeklē, kādā veidā šos kontroles mehānismus stiprināt," sacīja Gorkšs.

Viņaprāt, fokusam būtu jābūt uz efektīvāku uzraudzību, informācijas apmaiņu starp institūcijām un sankcijām pārkāpumu gadījumos.

Īpašas bažas darba devējiem rada idejas ierobežot ārvalstnieku iespējas strādāt kā pašnodarbinātajiem. Gorkšs uzskata, ka šāda pieeja varētu radīt neparedzētas sekas. "Pati nodarbinātības forma par sevi nenosaka, ka tā ir nelegāla," uzsvēra LDDK ģenerāldirektors. Viņš skaidroja, ka šādu modeli izmanto virkne nozaru, tostarp IT sektors un platformu ekonomika.

VIDEO: Daļa ārvalstnieku darba atļaujas Latvijā izmanto citiem mērķiem

Vienlaikus Gorkšs uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši saglabājas zems bezdarba līmenis, tādēļ atsevišķās nozarēs bez ārvalstu darbaspēka iztikt kļūst arvien grūtāk. Pēc LDDK aplēsēm, lielākais darbinieku trūkums joprojām ir būvniecībā, transporta nozarē un IT sektorā.

Viņš gan uzsvēra, ka darba devēju prioritātei joprojām jābūt vietējā darbaspēka piesaistei. Latvijā vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju joprojām ir ekonomiski neaktīvi, tādēļ valstij jāturpina meklēt veidus, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū.

Tomēr ar to vien nepietikšot. "Ja mēs vēlamies tautsaimniecības attīstību, tad mums ir jāskatās, kā mēs varam droši piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm," uzskata Gorkšs.

Viņš piebilda, ka migrācijas politika nedrīkst tikt veidota priekšvēlēšanu noskaņās vai reaģējot uz atsevišķiem gadījumiem. Tā vietā nepieciešama skaidra, prognozējama un uz datiem balstīta pieeja, kas vienlaikus nodrošina valsts drošību, efektīvu kontroli un Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamo darbaspēku.