Depozīta sistēma paredz īpašu automātu uzstādīšanu, kuros ievietot izlietoto stikla, plastmasas vai skārda taru. Par katru nodoto taras vienību varēs dabūt nelielu samaksu – 10 centus, un šī nauda tiks ņemta, par šādu summu palielinot attiecīgo produktu cenas veikalos.
Tagad izstrādāti sistēmas darbības noteikumi, bet valdības līmenī nav vienprātības, kā izraudzīties depozīta sistēmas ieviesēju. Diskusija notiek par to, pēc kāda kritērija ieviesēju izvēlēties. Vai pēc tā, kuram labāks biznesa plāns, vai pēc tā, kurš apvieno vairāk nozares spēlētāju. VARAM vēlas, lai galvenais kritērijs būtu biznesa plāna kvalitāte, taču šim viedoklim ir arī oponenti.
"Lai neveidotos tādas pieredzes, kādas mums iepriekš bijušas, ka ir ļoti vispārīgs plāns un redzējums, bet beigu beigās izrādās, ka viņi nav veiktspējīgi un parādās problēmas," VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
"Šobrīd sistēma nav godīga attiecībā pret pašiem ražotājiem, jo paredz, iespējams, viena cilvēka radītu shēmu, kurā pēc tam būs pienākums ražotājiem iesaistīties. Tālāk neviens ražotājs nevar uzņemties atbildību par šīm izmaksām," atzīst zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA).
Paredzēts, ka jaunā sistēma stāsies spēkā 2022. gada 1. februārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
