"Diezgan smags tas dzīves veids ir bijis." Eksperti pēta Vecrīgā atraktos latviešu apbedījumus
Līdz šim nebija bijis iespējams veikt Rīgas latviešu antropoloģisko izpēti, jo iepriekš pētītajos baznīcu kapos tika uzieti tikai vācu kungu apbedījumi. Tomēr pērn Rīgā, pie Jēkaba katedrāles, tika atrasti arī latviešu apbedījumi, un tie snieguši unikālu iespēju salīdzināt, kā viduslaiku Rīgā dzīvoja latviešu amatnieki un kā dzīvoja vācu kungi.
"Tas varētu būt no smagām fiziskām slodzēm," vēsturniece Gunita Zariņa norāda uz to, kas uzreiz manāms latviešu kaulos. Tie ir nodiluši un deformēti, kas liecina par smagu darbu, kas ir atstājis nepārprotamas pēdas apglabāto cilvēku skeletā. "Diezgan smags tas dzīvesveids ir bijis, un kaulu sistēma rāda tās problēmas, kas dzīves laikā uzkrājās."
2018. gadā pie Jēkaba katedrāles, kas atrodas tagadējās Saeimas ēkas tuvumā, atklāti 14.-16. gadsimta latviešu kapi. Minētais atklājums ir unikāls ar to, ka līdz šim pie baznīcām tika atrasti tikai vācu kungu kauli, taču tagad beidzot ir arī iespēja ielūkoties smagajā latviešu rīdzinieku dzīvē un to salīdzināt ar vāciešu kungiem.
Salīdzinot ar vācu Rīgas iedzīvotāju, pirmais, kas redzams, ir zobi, tie uzskatāmi atšķiras no Rīgas amatnieka zobiem. Vācu kungam zobos nodilums ir minimāls. Tas liecina par labāku uzturu.
Savukārt latviešu izcelsmes amatnieka galvaskauss, tieši – zobi, ļoti atšķiras. Pirmkārt, zobu nodilums ir krietni lielāks. Un tas liecina par to, ka latvieši krietni biežāk ēda rupja maluma miltu maizi, kas viduslaikos saturēja daudz pārpalikumu no dzirnakmeņu virsmas.
Taču, neskatoties uz smago dzīvi, latviešu rīdzinieki bija krietni diženāki augumā nekā vācu baznīckungi. Tolaik 180 centimetru bija ļoti liels augums. Tikmēr vācu kungiem vidējais augums bijis 170 cm.
Dzemdībās mirstība bijusi līdzīga – mira katrs otrais zīdainis.
Slimības un karš arī paņēma daudz jaunu cilvēku dzīvības. Sievietēm vidējais dzīves ilgums bijis ap 35 gadiem, savukārt vīriešiem – ap 40-42 gadiem.
Viena no lielākajām problēmām bijusi tīra dzeramā ūdens trūkums.
Kaulu pētniecība turpinās. Tagad ir veikta kaulu vizuālā apskate un apbedīto cilvēku dzimuma noteikšana. Kapos atklātie kauli sašķiroti pēc dzimuma un vecuma. Turpmāk paredzēts veikt kaulu ķīmiskā satura izpēti, tās laikā varēs noteikt atrakto latviešu ēšanas parašas. Ko viņi ēda, cik bieži ēda un kā tas ietekmēja viņu ikdienas dzīvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
