Statistikas dati ir satraucoši: 75% gadījumu viedierīces pieaugušie dod pavisam maziem bērniem, kuri nav sasnieguši pat divu gadu vecumu. Savukārt pusaudžu laiks "telefonos" – ir pielīdzināms pieaugušā cilvēka darba dienai – līdz pat astoņām stundām. Speciālisti stāsta, ka lielākā atbildība par to – gulstas tieši uz vecākiem.
Savu lēmumu piešķirt dēlam telefonu vien 13 gadu vecumā nožēlo sešu bērnu mamma Anna: "Nevarētu teikt, ka tas bija labs lēmums, bija grūti no rokām pēc tam to telefonu izlaist. Bija sajūta, ka viņš mēģina atgūt kaut ko. Iekrita tajā telefonā. Nebija laba pieredze ar to, ka vēlu dabūja."
Līdz ar to – nākamie bērni savas ierīces dabūja nedaudz ātrāk. Taču ģimenē uzreiz ieviesti skaidri noteikumi, kad un kur drīkst izmantot telefonus, izrunāti interneta drošības noteikumi, kā arī – vecāki ir pārliecināti, ka šī ierīce neaizstāj bērniem ģimeni, draugus un savstarpējās attiecības.
"Mums tā doma ir tāda, ka telefons nepieciešams tad, ja iet skolā un uz pulciņiem. Lai bērns sazvanāms, lai var redzēt, cikos autobuss. Mums ir aplikācija, kur var uzlikt laika ierobežojumu, satura ierobežojumu, var redzēt, kur bērns atrodas," ar interneta izmantošanas ierobežojumiem iepazīstina Anna.
Un pēc tādiem noteikumiem vajadzētu darboties lielākai daļai vecāku, teic eksperti. Diemžēl pieredze liecina ko citu. Pirmkārt, bieži vien – telefons ģimenē – ir aukles vietā, otrkārt- vecāki līdz galam neizprot visus riskus.
VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna norāda uz vecāku atbildību piešķirot atvasei viedierīci:"Digitālā vide ir tā vide, kur vecāki baidās būt un saka, ka bērni zina labāk. Ko tad mēs. Bet patiesībā, mēs taču bērnu neatstājam uz ielas, kad viņš sper pirmos soļus, tieši tāpat vecākiem ir jābūt tiem, kas kopīgi iet šajā pasaulē."
Turklāt visā pasaulē un tostarp arī Latvijā – viedierīces aizvien biežāk izmanto ļoti mazi bērni. Daudzi no viņiem vēl pat nav sasnieguši divu gadu vecumu.
Tikmēr ar tehnoloģijām pārlieku "aplipušiem" pusaudžiem ir grūti koncentrēties skolā, viņi bieži cieš no miega traucējumiem, ir liekais svars, kā arī parādās citas veselības problēmas. "Negatīvās sekas jau parādās no 2h ekrānlaika dienā. Pusaudži, un skolas vecuma bērni – mūsdienās pavada septiņas un vairāk stundas dienā, tāā kā problēma ir," atzīmē neiropsiholoģe Anita Zdanoviča.
Latvijā aizvien izplatītāka problēma kļūst tuvredzība. Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā – bērnu skaits ar tuvredzību ir dubultojies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
