Dots starts amatierkoru skatēm. Cik dzīva un spēcīga šobrīd ir kopdziedāšanas tradīcija?

Latvijas Universitātes Lielajā aulā dots starts amatierkoru skatēm – tas ir nozīmīgs posms ceļā uz nākamajiem Dziesmu svētkiem 2028. gadā. No šodienas līdz pat maijam vairākās Latvijas pilsētās uzstāsies vairāk nekā 340 kori, un katrs no tiem šeit nāk ar savu stāstu, skanējumu un ambīcijām. Arī diriģenta Ginta Ceplenieka vadītais Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jauktais koris "Artidangā".

"Tie ir svētki vairāku iemeslu dēļ – mēs visi satiekamies, kurš nu kurā pulksteņa laikā, kurā dienā, kurā novadā. Bet tie kori sabrauc kopā un var dzirdēt viens otru, var redzēt, var iedvesmot cits citu, var iedvesmoties viens no otra. Visi kori centīsies parādīt to mākslinieciski augstākvērtīgāko, ko vien var. Mēs varam uzmirdzēt tajā sezonas nogrieznī, tajā skates brīdī vislabāk – tas, man liekas, ir pats, pats labākais un lielākais ieguvums no skatēm," saka diriģents.

Skatēs dominē jauktie kori, taču uz skatuves kāps arī sieviešu, vīru un senioru kolektīvi. Koriem šis ir brīdis, kad atkal var sajust kopkora elpu, bet vienlaikus arī var pārbaudīt sevi jaunā cikla sākumā.

Everitai no jauktā kora "Artidangā" dziedāt korī nozīmē arī kopt latviešu valodu: "Šis ir viens veids, kā kopt viņu – zināt, kā pareizi izrunāt, arī vēl kā izdziedāt to valodu, un turpināt tradīcījas. Ļoti gribas piedalīties Dziesmu svētkos, piedalījos jaunatnes – tikai ar teātri šoreiz biju, bet ar kori tas būs cits. Tā sajūta kopā visiem dziedāt Mežaparka estrādē – skudriņas skrien pāri visam ķermenim."

Skates nav tikai konkurss – tās ļauj žūrijai novērtēt koru reālo situāciju. Proti, cik kupli ir kolektīvi, kāds ir to mākslinieciskais līmenis.

"Ir daudz darbiņš ielikts – esam gājuši uz mēģinājumiem, esam atlikuši citus darbus, ziedojušies kora un kolektīva vārdā un tagad tie ir svētki, visu samācījušies un reprezentēsim. Ļoti aizkustinoši, lēnām tuvojas tās lielās estrādes garša un mēs visi to jūtam gaisā," teic jauktā kora "Saulgrieži" korists Alberts.

Tieši skates atklāj, vai kori spēj atjaunoties un saglabāt kvalitāti. Tā ir arī sava veida atbildība pret tradīciju – uzturēt dzīvu kopdziedāšanu laikā, kad līdz nākamajiem lielajiem svētkiem vēl pāris gadi.

"Redzēt, kāda ir nozare, kādā stāvoklī tā ir un cik tā ir skanīga. Šobrīd mums ir svarīgi dzirdēt viņus, redzēt – cik viņi ir lieli, skanīgi, kas ir mainījies. Protams, kāds ir beidzis pastāvēt, bet ir tapuši arī jauni – process notiek. Nu, kādi 600, es ceru, ka Latvijā dziedoši vīri vēl ir. Skaitliski, man liekas, kopš iepriekšējiem svētkiem nav kļuvis mazāk. Protams, Latvijā viņu nav daudz – tie ir 22 kori. Cik viņi skaitliski lieli, to mēs redzēsim pēc skatēm," saka Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss.

Kā atzīst paši koristi, galvenais šajā laikā ir augt, slīpēt skanējumu un nezaudēt to īpašo vienotības sajūtu, kas Dziesmu svētkos pārtop tūkstošbalsīgā kopkorī.