Draudēja atklāt uguni uz NBS karavīriem – robežsargi stāsta par neseno migrantu kontrabandistu incidentu

"Darba ir daudz. Šorīt aizturējām astoņus cilvēkus, kuri nelikumīgi šķērsoja robežu," stāsta Silenes robežapsardzes nodaļas priekšnieks Artūrs Pupiņš.

Latvija patlaban saskaras ar tādu migrācijas plūsmu, kādu Lietuva un Polija piedzīvoja jau 2021. gadā. Gan šīs valstis, gan Brisele to raksturo kā koordinētu Minskas kampaņu, kas tiek īstenota ar Maskavas atbalstu.

Noskaties: Nepietiek tikai patrulēt gar robežu. NBS komandieris kritisks par operācijas "Vilkatis" mērķi

Draud atklāt uguni uz Latvijas karavīriem

Tomēr līdztekus šķietami ikdienišķiem – gan veiksmīgiem, gan neveiksmīgiem – mēģinājumiem nelegāli šķērsot robežu, šajā pirmdienā fiksēta ļoti nopietna situācija.

"Pavadot" 20 migrantu lielu grupu, trīs cilvēku kontrabandisti meta akmeņus uz notikuma vietā esošajiem Latvijas karavīriem. Viens no nelegālo migrantu kontrabandistiem izvilka no mugursomas pistolei līdzīgu priekšmetu un piedraudēja ar šaušanu.

Latvijas karavīri atkāpās, un migranti atgriezās Baltkrievijā, taču šis incidents amatpersonām ir radījis nopietnas bažas par iespējamiem riskiem.

"Mēs par to šobrīd ļoti daudz domājam. Esam brīdinājuši amatpersonas būt piesardzīgām un par prioritāti izvirzīt pašām savu drošību. Ja tās pamana bruņotus cilvēkus, tām jāatkāpjas uz drošu vietu un jāgatavojas uzbrukumam," uzsver Pupiņš.

Krievi grib iebiedēt Baltiju

Šie incidenti notiek laikā, kad NATO izlūkdienesti, kā arī Eiropas un ASV amatpersonas brīdina par iespējamu agresorvalsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas darbību eskalāciju, kas būtu vērsta pret Baltijas valstīm.

Kamēr krievu okupantu darbība Ukrainā ir iestrēgusi, viens no veidiem, kā novērst uzmanību, iebiedēt Kijivu atbalstošās valstis vai pārbaudīt NATO kolektīvo aizsardzību, ir tieši šādi vai līdzīgi incidenti – vai tie būtu droni, vai neidentificētas bruņotas personas pie robežas.

"Tā varētu būt provokācija vai eskalācija, taču tas ir tikai mans viedoklis," saka Pupiņš. "Situācija uz robežas vienmēr ir bīstama. Nav zināms, kas atrodas otrpus žogam – migrants vai maskējies karavīrs."

Imigranti tiek pārvadāti militārajā transportā

Robežkontroles punktā netālajā Daugavpilī amatpersonas rāda fotogrāfijas, kas iegūtas no migrantu tālruņiem. Vienā no tām redzami Baltkrievijas dienestu pārstāvji līdzās migrantiem mežā, turklāt iepriekš robežsargi bija publiskojuši fotogrāfijas, kurās redzama migrantu pārvadāšana militārajās kravas automašīnās.

"Mēs ar droniem fiksējam arī viņu apmetnes," stāsta vecākais robežsargs Vladimirs Šersts, rādot vēl citus video, kuros redzams, kā Baltkrievijas amatpersonas pavada migrantus vai iet tiem līdzās.

Pieaug arī infrastruktūras bojājumu skaits – vien šogad robežsargi ziņo par 10 gadījumiem, kad bojāti elektrosadales skapji un 11 videokamerām, turklāt vairākas citas kameras un sensori ir vienkārši nozagti.

"Mēs reaģējam uz katru gadījumu, taču viņiem izdevās nolauzt stieni ar kameru nieka pusotrā minūtē. Nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu robežsargu klātbūtni gar visu robežas līniju," saka Daugavpils robežapsardzes nodaļas priekšnieks Valdis Jukšs. Tieši šīs nodaļas atbildības zonā notika minētais incidents.

Organizētā noziedzība, kuru koordinē Baltkrievija

Kā vēlāk redzams pašu migrantu platformā "TikTok" publicētajos video, viņu pavadoņi runā arābu un kurdu valodās. Amatpersonas norāda, ka vismaz daļai no pēdējiem, visticamāk, ir saistība ar organizēto noziedzību.

Tomēr, pēc Latvijas robežsargu teiktā, nepiederošām personām nav iespējams darboties ierobežotās piekļuves zonā bez Baltkrievijas amatpersonu ziņas vai tieša atbalsta. "Uzskatu, ka tas tiek koordinēts no Baltkrievijas puses. Nav normāli, ka cilvēki vienkārši mierīgi staigā gar žogu," uzsver Pupiņš.

"Lietuvieši mums deva laiku sagatavoties"

Kopš 2021. gada Latvijas amatpersonas ir likušas atgriezties 52 184 cilvēkiem, savukārt vēl 1143 personas tika ielaistas valstī tā dēvēto humāno apsvērumu dēļ – tām bija nepieciešama medicīniskā vai cita veida palīdzība.

Tomēr lielākā daļa šādu gadījumu tika reģistrēta 2023. gadā, kad robežu centās šķērsot galvenokārt ģimenes ar bērniem, norāda amatpersonas. Šobrīd vairums migrantu ir jauni vīrieši, kamēr valstī katru gadu tiek ielaisti – un aizturēti – vien daži desmiti cilvēku.

"Lietuvieši mums deva laiku sagatavoties," saka Daugavpils robežapsardzes pārvaldes priekšnieks Jukšs, piebilstot, ka tagad ar vislielāko nelegālās migrācijas apjomu saskaras tieši Latvija, pēc tam kad ar krīzi visintensīvāk nācās cīnīties Lietuvai un Polijai.

Šajā ģeopolitisko draudu un noziedzīgo tīklu kontekstā ir arī cilvēki, kuri bēg no kara vai nabadzības un ierodas no teju visiem pasaules kontinentiem. Daži pat iet bojā, taču precīza statistika nav zināma.

"Vakar (trešdien – red.) mēs Latvijā pamanījām vīrieti, kuram bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Viņš tika nogādāts slimnīcā, taču šorīt nomira. Viņam bija 42 gadi," stāsta Jukšs. Pārbaudot dokumentus, šim vīrietim no Bangladešas, kā izrādās, bijusi darba vīza Baltkrievijā.